Pasaulē pēdējos gados arvien plašāk diskutē par antimikrobiālās rezistences problēmām. Tas nozīmē, ka mikroorganismi kļūst nejutīgi pret antibiotikām, un cilvēkam šīs zāles vairs nespēj palīdzēt saslimšanas gadījumā. Tās pašas sekas iespējamas arī lopu veselības jomā. Lauksaimniecībā zāļu apriti jeb legalitāti un uzskaiti Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) patlaban uzrauga līdz gala patērētājam, proti, lopu novietnei. Taču pērn dienesta inspektori izmeklējuši vairāk nekā 100 saimniecības, lai pētītu arī zāļu lietošanas paradumus lopkopībā.
“Mēs papētām dziļāk pierakstus, kurus veicis dzīvnieka īpašnieks kopā ar vetārstu par to, kā dzīvniekam lietotas zālēs. Pērn arī apkopojām informāciju un saskatījām dažas problēmsituācijas, ka
tomēr ir vēlme antibiotikas dzīvniekiem dot profilaktiski nevis ārstēšanai.
Iemeslus var komentēt speciālists, kas bijis klāt dzīvnieku slimošanas brīdī, bet mēs redzam tendences, pie kā vajadzētu strādāt,” stāsta PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākā eksperte Andra Sargūna.
Šogad PVD speciālisti centīsies arī apzināt to, cik liela daļa no nelabvēlīgām rīcībām zāļu lietošanā ir vetārsta vai lopu saimnieka atbildība. “Mums likumdošanā pagaidām nav noregulējuma par antibiotiku lietošanu dzīvniekiem. Regulējuma nav, jo tas līdz šim atstāts profesionāļu ziņā. Mēs esam tikai šīs uzraudzības sākumā.
Antibiotiku lietošanas pareizība un atbildība kādreiz tiks uzraudzīta, bet tagad esam tādā kā ceļa sākumā, izpētes procesa sākumā,” saka Sargūna.
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā zāļu rezistences izplatības rādītāji ir vieni no zemākajiem. Arī antibiotiku patēriņš valstī ir salīdzinoši mazs.
Taču Zemkopības ministrijas speciāliste Antra Briņķe skaidro, ka Latvijā nepieciešama vienota iestāžu un organizāciju darbība, lai situācija nepasliktinātos. Tāpēc šovasar valdībā apstiprināts vienots veselības rīcības plāns, jo problēma skar cilvēku, dzīvnieku un vides veselību.
“Visā pasaulē – gan Pasaules veselības organizācija, gan Pasaules dzīvnieku veselības organizācija un Eiropas institūcijas – aicina dalībvalstīs ieviest šādus rīcības plānus, kur mēs sekojam līdzi, kas notiek ar piesardzīgu antibiotiku lietošanu, kas notiek ar sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumiem, kas notiek ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību,” skaidro Briņķe.
Dokumentā iekļauti arī konkrēti pasākumi, lai uzlabotu ārstniecības personu, praktizējošu veterinārārstu un dzīvnieku īpašnieku izpratni par antibiotiku lietošanu. Plānotas arī aktivitātes, lai labāk uzraudzītu antibiotiku patēriņu Latvijā.
“Tās aktivitātes ir saistītas gan ar valsts uzraudzību un kontroli, kas ir saistīta tieši ar monitoringu dzīvnieku veselības jomā. Mēs runājam par precīzāku datu apkopošanu: cik daudz un kādas antibiotikas lietojam. Tāpat mēs runājam par to, ka profilakse ir labāka nekā ārstēšana ar antibiotikām, kas nozīmē, ka saimnieki vispirms rūpējas par labiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem – barošanu, biodrošības pasākumiem, dzīvnieku vakcināciju, lai laikus pasargātu no slimošanas,” norāda Briņķe.
Latvijas veterinārārstu biedrības vadītāja Māra Viduša apstiprina, ka svarīgākais Latvijai ir noturēt nelielo antibiotiku patēriņu lopkopībā. No savas prakses arī viņa secina, ka izglītošanai par antibiotiku lietošanu joprojām ir liela nozīme.
“Vecās paaudzes saimnieki grib redzēt rīcību. Ja dakteris ir atbraucis, tad tā špricīte būtu fiziskais darbs, kas dakterim jādara, lai pierādītu, ka viņš kaut ko ir darījis. Un saimniekiem ir labāk ap dūšu. Bet lielāks efekts, un to labāk saprot jaunā tipa saimnieki, ka lielāks efekts, ja izanalizēja situāciju kopā ar saimnieku vai speciālistiem, kas rūpējas par dzīvnieku. Tā analīze ir tas lielākais efekts, un uz to mēs lēnītēm maziem soļiem ejam. Kad mums ir diagnoze, tad, protams, visam sekos tās šprices,” zina stāstīt Viduša.
PVD katru gadu arī ņem olu, gaļas, piena un medus produkcijas paraugus izmeklēšanai uz zāļu, tostarp antibiotiku atliekvielām. Šogad pirmajā pusgadā noņemti 349 dzīvnieku izcelsmes produktu paraugi, un neatbilstoši rezultāti nav konstatēti.
Lai īstenotu iecerēto plānu, kopumā nepieciešami papildu 4,4 miljoni eiro, no kuriem nākamgad – 927 tūkstoši eiro un 2021.gadā – aptuveni 3,5 miljoni eiro. Tas tiks vērtēts, valdībai lemjot par nākošā gada un vidējā termiņa budžetu.
