Sadaļas Sadaļas

Latvijā beidzot izstrādā skolu tīkla reformu. Kā tai gatavojas mazās vidusskolas?

Pēc daudzu gadu diskusijām beidzot Latvijā gatavo skolu tīkla reformu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izveidojusi savu redzējumu, kurā noteikti jauni kritēriji par minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Šobrīd valstī nepietiekams skolēnu skaits ir aptuveni 120 skolās, no kurām trešdaļa jau tiek reorganizēta. Pēc administratīvi teritoriālās reformas vidusskolām ar nepietiekamu skolēnu skaitu tiks pakāpeniski samazināts valsts finansējums, līdz tās būs jāpārņem pašvaldībām.

ĪSUMĀ:

  • Pēc IZM ziņojuma datiem 42 skolās jau plāno reorganizāciju.
  • Vēl 79 izglītības iestādēs vidusskolēnu skaits ir nepietiekams.
  • Lai Skrundas vidusskola izkļūtu no “sarkanā saraksta”, nākamajā mācību gadā desmitajā klasē jāuzsāk mācības vismaz 16 skolēniem.
  • Rekavas vidusskola – mazā pagasta veiksmes stāsts.
  • IZM informatīvais ziņojums paredz – ja skolēnu skaits ir nepietiekams, vidusskolai pakāpeniski tiek samazināts valsts finansējums.
  • Ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs: Lauku novadu skolu uzturēšana šo novadu izmiršanu tikai paātrina.

Pēdējo divdesmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijā sarucis par 40 procentiem. Lai arī atsevišķās vietās skolas tiek reorganizētas – apvienotas vai slēgtas, visaptveroša skolu tīkla optimizācija nav bijusi, lai arī par to runā jau daudzus gadus.

Latvijā beidzot izstrādā skolu tīkla reformu. Kā tai gatavojas mazās vidusskolas?Paula Dēvica

Izglītības un zinātnes ministrija jau iepriekš izstrādājusi savu redzējumu par kritērijiem, kuriem vidusskolām Latvijā būtu jāatbilst. Tomēr saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kura paredz 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, izstrādāts jauns redzējums. Tas paredz dažādus kvalitātes un skolēnu skaita kritērijus.

Pēc ziņojumā iekļautajiem statistikas datiem 42 skolās jau tiek plānota reorganizācija. Savukārt vēl 79 izglītības iestādēs vidusskolēnu skaits ir nepietiekams.

Viena no tādām ir Skrundas vidusskola, kura pēc reformas atradīsies Kuldīgas novadā. Pašreizējais ministrijas ziņojums paredz, ka teritorijās ārpus administratīvā centra jābūt 40 vidusskolēniem. Skrundā šobrīd ir 27, stāsta direktors Ainārs Zankovskis:

“Es domāju, ka šādas skolas pēc reformas aiztaisīs ciet. Vidusskolas posmu. Es tā domāju. Vismazāk skolēnu šobrīd ir divpadsmitajā klasē – trīs. Pārējās klasēs 11 un 13. Ir tā saucamā jaunā pieeja. Mēs viņu būvējām kopā ar devītajiem, kuri tagad ir desmitajā klasē. Taisījām grozus pēc viņu vēlmēm. Tādi viņi ir sataisīti. Un bērni ir divpadsmit. Man jāsaka tā, lauku skolas un pašvaldības cīnās un ļoti grib saglabāt [vidusskolas posmu] un ir gatavas atteikties no daudz kā, lai tikai būtu.

Bet ko gribas bērniem? Prom no mājām. Gribas vienkārši paskatīties citur pasaulē. Un tas ir normāli.”

Pamatskolas klases Skrundā ir lielākas. Piemēram, šogad devītajā klasē mācās 32 bērni. Respektīvi, katru gadu vismaz 20 skolēni izvēlas vidusskolas posmu mācīties citur. Tuvākās skolas atrodas Kuldīgā, 33 kilometru attālumā, un Saldū – 28 kilometru attālumā. Agrāk Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumā bija vēl viens kritērijs – ja izglītības iestādei 25 kilometru tuvumā nav citas vidusskolas, tad minimālais skolēnu skaits ir mazāks – 33. Pēdējā ziņojumā šāds kritērijs vairs neparādās, stāsta Skrundas domes Izglītības nodaļas vadītāja Inga Flugrāte.

“Kāpēc ir tāda nesakritība starp skaitļiem? Jo, ja mēs strādājam uz vienu ciparu orientējoši, un tad pēkšņi tas tiek mainīts... Katrā ziņā mēs strādājam uz to, ka šeit vidusskolai ir jābūt. Un ja ministrijas sagatavoto dokumenta rezultātā, ja valdība apstiprinās, būs kaut kādi draudi, tad mēģināsim rast citas iespējas – nu slēgsim kādus sadarbības līgumus. Pamatu šādai cerībai man vieš tas, ka ar nākamo mācību gadu šeit [skolas telpās] būs kadetu akadēmija,” atzīmē Flugrāte.

Lai arī šāda iespēja tiek apsvērta, Flugrāte cer, ka vidusskolu izdosies saglabāt tādu, kāda tā ir. Pirms pāris gadiem skolā veica aptauju, lai saprastu, kāpēc skolēni izvēlas vidusskolu pabeigt citās mācību iestādēs. Aptaujas rezultāti ņemti vērā, norāda Inga Flugrāte.

Viņa stāsta: “Ar aptaujas rezultātiem iepazīstinājām izglītības iestādes vadību, kuri pie dažiem jautājumiem ir nopietni strādājuši. Atsevišķi jautājumi ir tādi, ar kuriem ir jāstrādā visam novadam kopumā. To mēs arī darām. Un tā ir fiziskā vide. Ja jūs bijāt šodien skolā, jūs noteikti redzējāt, kā mainās skolas fiziskā vide – bērniem tā noteikti ir patīkamāka. Un otra lieta, pie kuras veiksmīgi esam iesākuši darbu, ir skolēnu ārpusklases aktivitātes, izveidojot multifunkcionālo jauniešu centru. Arī pati Skrunda ir sakoptāka nekā pirms daudziem gadiem.”

Lai Skrundas skola izkļūtu no “sarkanā saraksta”, nākamajā mācību gadā desmitajā klasē jāuzsāk mācības vismaz 16 skolēniem.

Interesants gadījums ir Latvijas otrā galā Rekavā, Šķilbēnu pagastā tagadējā Viļakas novadā. Nelielā apdzīvotā vieta atrodas pie pašas Krievijas robežas, tāpēc uz šo skolu attiecas citi skolēnu skaita kritēriji. Domājot par valsts drošību, lai Eiropas Savienības ārējā robežā nemazinātos iedzīvotāju skaits, šajās skolās minimālais vidusskolēnu skaits ir 25. Bet Rekavā, no kuras 20 kilometru rādiusā atrodas Baltinavas vidusskola un Viļakas Valsts ģimnāzija, “sarkanais saraksts” nedraud. Vidusskolas klasēs kopā ir 79 skolēni, kas ir aptuveni puse no kopējā skolēnu skaita.

Rekavas vidusskolas direktore Aina Golubeva stāsta: “Skolēni mums ir no dažādiem pagastiem. Tā dažādība ir tik liela arī tāpēc, ka mums ir labiekārtots internāts. Mūsu skolas absolventi veiksmīgi iestājas dažādās mācību iestādēs. Ļoti daudzi iestājas arī budžeta grupās. Mums ir diezgan spēcīgi STEM priekšmetu pedagogi. Mums notiek dažādi eksperimenti, mēs piedalāmies dažādos projektos, kuri tiek organizēti arī uz mūsu skolas bāzes.”

Rekavas vidusskola ir mazā pagasta veiksmes stāsts.

Un šobrīd vidējās izglītības iestādēm, kurās skolēnu skaits vidusskolas posmā ir nepietiekams, ir jādomā par to, kā veidot savu skolu pievilcīgāku. Ir skaidrs, ka vidusskolu skaits Latvijā tuvākajos gados samazināsies.

Pēc Latvijas Radio rīcībā esošajiem datiem, vislielākās reorganizācijas pēc teritoriālās reformas varētu būt jāveic Ventspilī, Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Preiļu novadā, Ogres, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Jēkabpils novadā.

Tikmēr drošībā ir Siguldas, Saldus, Ādažu, Alūksnes, Ķekavas un Valkas novads.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norāda: “Pēc teritoriālās reformas jaunajās pašvaldībās jaunie deputāti pieņems lēmumus attiecībā uz izglītības iestādēm, izglītības stratēģiju un noteikti skatīsies, ņemot vērā visus aspektus. Proti, skatīsies gan iedzīvotāju sastāvu, gan ceļu stāvokli, gan skolu nodrošinājumu ar pedagogiem. Analizēs, kurās skolās skolēni paliek vidusskolā, kurā ne, kāpēc. Kāds ir pedagogu sastāvs, gan kvalifikācija, gan vecuma struktūra. Un noteikti pieņems novadam, – ceru, arī skolēniem, – labāko lēmumu.”

Šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums paredz, ka gadījumā, ja skolēnu skaits ir nepietiekams, vidusskolas posmā pakāpeniski tiek samazināts valsts finansējums.

Trīs gadu laikā tas tiek noņemts vispār. Un tad šāda izglītības iestāde ir jāuztur pašvaldībai. Runājot par to, kā vidusskolu skaita samazināšana ietekmēs lauku novadus, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs saka, ka šādu skolu uzturēšana šo novadu izmiršanu tikai paātrina.

“Tas, ka mēģinās par katru cenu dažiem bērniem uzturēt vidusskolu, pirmkārt, tas nodokļu maksātājiem izmaksā neadekvāti dārgi. Otrkārt, tas degradē mūsu izglītības sistēmu. Un izglītības līmenis krītas, jo skolotājiem nevar samaksāt algas. Ko mēs dzirdam no Izglītības ministrijas, ka vajag budžetā vairāk naudas, lai varētu nodrošināt skolotājiem algas, lai jaunieši dotos uz skolām strādāt. Un tas, ko mēs esam pētījuši “Jāņa sētā”: mums ir reāli pierādījumi, ka sistēmā naudas pietiek, lai pusotrkāršotu skolotāju atalgojumu par slodzi. Bet ir jāsakārto skolu tīkls,” skaidro Turlajs.

Pēc “Jāņa sētas” aprēķiniem sākumskolā ar 14 skolēniem viena bērna skološana gadā nodokļu maksātājiem izmaksā 9500 eiro. Tikmēr vidusskolā ar 850 skolēniem izmaksas ir 2700 eiro uz skolēnu gadā. Turlajs uzskata, ka šāda reforma bija jāveic jau sen.

Izglītības un zinātnes ministrija komentāru par skolu tīkla optimizāciju sniegt nevēlējās. Vien atbildēja, ka informatīvo ziņojumu drīzumā skatīs Ministru kabinetā. Ziņojumā vēl var būt kādas izmaiņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt