Pašlaik Rēzeknē tiek realizēti divi pārrobežu projekti, kuros ir iesaistīti divi partneri no Krievijas Federācijas. Galvenās projektu aktivitātes jau ir pabeigtas – rekonstruēts parks pilsētas Ziemeļu rajonā un izveidota Krasta promenāde gar Rēzeknes upi. Projektu kopējais finansējums ir nedaudz pāri vienam miljonam eiro, daļu no programmas finansē Krievija. Lai arī bažu, ka projekti nebūs pabeigti laikus, Rēzeknes domē nav, nav arī skaidrības, kā rīkoties pašreizējā situācijā, kad Krievija ir kļuvusi par agresoru. Līdzīgā “gaidīšanas režīmā” ir arī citas Latgales pašvaldības.
Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“Saskaņa”) norādīja: “Es uzskatu, ka tā ir ekskluzīva Saeimas, tā teikt, parlamenta un Ārlietu ministrijas kompetence. Mēs, pašvaldība, ar ārlietām nevaram nodarboties, un nedaudz izskatās, ka mēs savu kompetenci pārsniedzam. Mēs nevaram izsludināt karu Krievijai vai kādai citai valstij, attiecīgi pārtraukt diplomātiskās attiecības arī nevaram.”
Savukārt Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīmēja: “Grūti pateikt, tagad notiek komunikācija, tāpēc mēs nesteidzamies, saliksim visu pa plauktiem.”
Arī Daugavpilī vairāk nekā 4 miljonu vērts pārrobežu projekts tuvojas noslēgumam. Projekta īstenošanas termiņš ir šī gada 30. aprīlis, un tā gaitā jau ir pabeigta Daugavpils cietokšņa 7. bastiona Pulvera pagraba restaurācija, kā arī veikta pieguļošās teritorijas labiekārtošana. Ņemot vērā finanšu sankcijas Krievijai, pastāv risks, ka Daugavpils pilsētas pašvaldība, kas ir projekta vadošais partneris, nevarēs veikt maksājumus projekta partnerim Pleskavai, liecina no pašvaldības saņemtā informācija.
Gan Daugavpils, gan Rēzeknes vadītāji jautājumus, saistītus ar Krieviju, nekomentēja.
Rēzeknes valstspilsētas domes pārstāve Nataļja Jupatova sacīja: “Šobrīd mēs gaidām kaut kādas vadlīnijas no vadošās iestādes, mūsu gadījumā ir reģionālās attīstības ministrijas Latvijas–Krievijas programmas nodaļa. Saņemot kaut kādas vadlīnijas, norādes ieteikumus, rekomendācijas, mēs rīkosimies un izstrādāsim rīcības plānu.”
Preiļu novadā pārrobežu projekts saistīts ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, un tas jau ir pabeigts. Lai arī sadarbības gaitā Krievija sevi esot pierādījusi kā uzticamu partneri, par attiecību turpināšanu vietvara vēl nezina.
Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns atzina: “Es domāju, agri vai vēlu šis konflikts atrisināsies, un es ceru, ka tas notiks ātrāk nekā vēlāk, un starptautiski sakari atjaunosies, un tai skaitā gan ar Krieviju, gan ar Ukrainu, bet pieļauju, ka jauns akcents un jaunas aktivitātes varētu pavērsties tieši Ukrainas virzībā, jo valsts infrastruktūra tur varētu tikt pilnībā sagrauta.”
Savukārt Ludzas novada dome jau šonedēļ pārskatīs visus līgumus, kas ir noslēgti ar Krievijas pilsētām, kā arī izvērtēs turpmākās attiecības arī ar Baltkrieviju. Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētājs Mekšs piebilda: “Juristi izvērtēs juridisko pusi, bet lēmums jāpieņem deputātiem. Mans skatījums uz šo procesu, ka ar valsti agresoru nekādas sadarbības nevar notikt.”
Saistībā ar pārrobežu līgumiem un juridiskām saitēm atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieļauj, ka finanšu sankcijas pret Krieviju varētu ietekmēt sadarbību, taču pagaidām plašāku informāciju nesniedz.
