Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pirms diviem gadiem maijā Rēzeknē, gatavojoties Pirmā Latgales latviešu kongresa simtgadei, tika izbūvēta īpaša piemiņas vieta. Uzstādīts arī piemineklis, kura atklāšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents un citas valsts amatpersonas. Pašlaik sabiedriski aktīvie rēzeknieši nav apmierināti ar to, kā izskatās gan pats piemineklis, gan teritorija ap to, kā izbūvei savulaik Rēzeknes pašvaldība iztērēja 680 tūkstošus eiro.

Latgales kongresa simtgades piemineklis Rēzeknē nonācis pabērna lomā
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

“Šis objekts atrodas tādā bēdīgā stāvoklī. Pirmkārt, jau te ir dažādi būvelementi, kas te pa laikam mētājas,” apskatot piemiņas vietu, kas atrodas Rēzeknes vēsturiskajā centrā, biedrības “Latgolys Saeima” pārstāvis Guntis Rasims atzīst, ka pašlaik neizskatās tā, ka te būtu ieguldīts vairāk nekā pusmiljons eiro, jo ne teritorija, ne infrastruktūra netiek pienācīgi kopta, un arī izmantotie būvmateriāli rada nabadzības iespaidu.

“Es saprotu, ka piemineklis salikts no mozaīkas, bet es domāju, ka vai nu pilsētas būvvaldei, vai nu kādam, kas atbild par kopējo pilsētas tēlu, arhitektūru, vizuālo noformējumu, būtu šī teritorija jāapskata. Pērn te bija saaugusī divmetrīga zāle, netika pļauta. Tagad krūmi lielāki paauguši un tā problēma ir mazāka. Jau vasara pusē, bet es tikko pamanīju, ka strūklaka tika ieslēgta, taču tā netīra. Es tā saprotu, ka ne visas strūklakas strādā, tajā malā tā jocīgi izskatās. Var teikt, ka šis piemineklis pabērna lomā atstāts.”

Pirmais Latgales latviešu kongress Rēzeknē norisinājās 1917. gada aprīlī kinoteātra "Diāna" ēkā. Tieši šajā vēsturiskajā vietā pirms diviem gadiem arī tika ierīkota piemiņas vieta, uzstādīts piemineklis, labiekārtots skvērs un pat ierīkota strūklaka. Latvijas Radio vairākas reizes apmeklēja Latgales kongresa simtgades piemiņas vietu. Pirmajā reizē pieminekļa pakājē vairākās vietās bija atrodamas nobirušas tā daļas. Iegriežoties skvērā pēc sarunām par informācijas sniegšanu pilsētas domē, te sastopu strādnieku, kurš ar presi nerunā, bet cītīgi spainī jauc cementu un lipina klāt postamentam nokritušās plāksnes. Ejot pa teritoriju, visvairāk acīs krīt neiztīrītais strūklakas baseins. Strūklaku uzstādīja un vēl divus gadus pēc garantijas tā ir jāapkalpo uzņēmumam “Latgales baseini”, bet uzņēmuma vadītājs Uldis Lielpēteris atklāj, ka uzņēmumam ar Rēzeknes strūklaku vairs neesot nekāda sakara:

“Mēs tur vairs nemaisāmies. Viņi paši tur kaut ko muļļā, kaut kādu ūdeni strūklakā jau viņi ir palaiduši. Nav ne jausmas, kas tur notiek. Garantijas laiks jā, bet garantija ir spēkā, ja tiek ievēroti visi nosacījumi, ja netiek lietota pat ķīmijas dozācija. Mēs pat nezinām, kas tur tiek lietots. Pie mums neviens nav vērsies.”

Savukārt Rēzeknes domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs stāsta, ka strūklakas apsaimniekošanu pašlaik veic pati pašvaldība, jo izmantot strūklaku uzstādījušās firmas pakalpojums esot dārgi.

“Šobrīd Rēzeknes domei savā īpašumā nav speciālu ierīču, ar ko šo baseiniņu tīrīt, tāpēc viņš ik pa laikam, tad kad paliek netīrs, tiek nosusināts un iztīrīts manuāli.”

Piemiņas vietas būvdarbu termiņi dažādu iemeslu dēļ tika kavēti vairākas reizes. Pat pēc objekta pompozās atklāšanas ekspluatācijā objekts tika nodots tikai aptuveni pēc gada. Dažādu iemeslu dēļ pašvaldība, kas ir šī projekta pasūtītājs un finansētājs, mainīja arī izmantojamos būvmateriālus. Kā uzsver Latgales kongresa simtgades kongresa pieminekļa autors Visvaldis Asaris, jau pēc nodošanas ekspluatācijā viņš bija Rēzeknē un apskatījis, kā viņa garadarbs izskatās dzīvē.

“Rēzekne būs pilsēta, kur pēc 20- 30 gadiem būs piemineklis, kas ir veltīts Latvijas simtgadei ar visu Latgales kongresu kontekstā. Taču katram laukumam ir sava nozīme, un, ja reiz arhitekti projektē tādas lielas betona plāksnes, tas noteikti daudz daudz labāk būtu izskatījies nekā šis tradicionālais bruģa formāts, kas tiek izmantots visur pie labiekārtošanas darbiem. Tā tas ir, ja izmanto vislētāko materiālu, kurš pēc tam drūp tīri tehniski, bet konceptuāli pēc projekta viss tā kā ir,” saka Asaris.

Viens no Latgales kongresa simtgades pieminekļa un atceres vietas ierīkošanas iniciatoriem ir biedrības “Latgalieši” pārstāvis Pēteris Keišs, kurš atzīst, ka pie pieminekļa pēdējo reiz ir bijis pirms gada un pašlaik nevar spriest par tā stāvokli:

“Tad, kad es biju, viss tur bija it kā kārtībā, tas bija pēc pavasara - bija palaista strūklaka. Pēc tam man zvanīja cilvēki, ka tur strūklaka nestrādā un vēl kaut kas nestrādā. Es to nevaru salabot, bet šī lieta saistīta ar tālāku objekta apsaimniekošana. Tas, starp citu, diezgan raksturīgi Rēzeknei, ka pieminekļu izmantošana un uzturēšana pēc to atklāšanas nav līmenī.”

Rēzeknes domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs, runājot par piemiņas vietas pašreizējo stāvokli, uzsver, ka par bojājumiem un problēmām šajā objektā ziņo gan iedzīvotāji, gan speciālisti un problēmas garantijas līguma ietvaros novērš būvnieks.

“Kongresa pieminekļa pašreizējais stāvoklis ir apmierinošs, un pilsētas dome no savas puses to apseko, notiek pļaušanas un sakopšanas darbi, un arī baseins tiek tīrīts. Ja tiek konstatēti kādi bojājumi, kas jau ir pašā piemineklī un kas nav ar vienkāršu notīrīšanu saistīti, tad mums darbojas garantija un par to tiek ziņots būvniekam,” skaidro Pozņakovs.

Kopējās Latgales kongresa simtgades pieminekļa izbūves un teritorijas labiekārtošanas izmaksas ir 670 000 eiro, turklāt piemiņas vietas izbūves pabeigšanai papildus tika piešķirti vēl 10 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti