Riebiņu novada zirgaudzētava “Auļi” ir viena no lielākajām Latgalē. Pašlaik audzētavā ir ap 70 šķirnes zirgu, pārsvarā tie ir vācu šķirnes 'Oldenburg' un 'Latvijas siltasinis'. Lielākā to daļa tiek pārdota uz ārzemēm.
Sporta zirgu audzēšanas nozare valstī tikai attīstītās, un zirgaudzētājiem nākas sastapties ar dažāda veida grūtībām, viena no tām ir zirgu vetārsta pieejamība.
“Tas ir tieši tāpēc, ka vetārsts ir aizņemts, jo slodze viņiem Latgalē ir ļoti liela un viņu gandrīz vispār nav,” skaidroja Riebiņu novada zirgaudzētavas “Auļi” darbiniece Madara Soma.
Zirgu veterinārārstu trūkums ir viena no biežākajām Latgales zirgaudzētāju problēmām. Bieži vien palīdzība tiek sniegta pašu spēkiem vai tiek meklēta ārpus reģiona.
Viens no iemesliem varētu būt mazs lielo zirgu saimniecību skaits, jo, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, kur ir vairākas lielās zirgaudzētavas, tur vetārstiem nav tik plašas prakses un darba iespējas.
Latvijas Šķirņu zirgu audzētāju asociācijas valdes locekle Ligita Harčevska stāstīja, ka izmaksas, ja ārsts brauc, piemēram, no Tukuma, ir 60 eiro plus pats pakalpojums. “Parasti cilvēki, kuri brauc, cenšas – un mēs cenšamies – savienot, ka vairākus saimniekus apmeklē, un tad visi ceļa izdevumi sadalās uz galviņām un katrs samaksā par savu pakalpojumu,” stāstīja Harčevska.
Vetārsts Andris Pastars stāstīja, ka ārstu noslogotība ir dažāda, “nav tā, ka no rīta līdz vakaram tu strādā, ir tādas dienas, kad ir darbi lielākās saimniecībās, tad diena ir pilna ar nepārtrauktu darbu. Īstenībā Latgalē trūkst zirgu, nevis speciālistu. Lai tas zirgu speciālists nopelnītu naudu, nopelnītu alguar Latgales zirgiem, viņam noteikti nepietiks.”
Ja ieplānotās ārsta vizītes ir iespējams saskaņot laicīgi, tad gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama palīdzība, speciālists no attālākās pilsētas atbraukt nevarēs, norāda Ligita Harčevska.
Vetārsta tuvums un sasniedzamība ir noteicošs faktors, piemēram, zirgu dzemdībās, kas ir vissaspringtākais laiks gan pašiem zirgaudzētājiem, gan speciālistiem.
Riebiņu novada zirgaudzētavas “Auļi” darbiniece Madara Soma stāstīja, ka bijuši gadījumi, kad ārstam vajadzēja pa nakti braukt. “Andris parasti ir, viņš mums palīdz. Es zinu, ka ir tādi gadījumi, kad viņam pašam tajā naktī izsaukums pie cita zirga vai cita dzīvnieka, un tad mums pašiem jātiek galā,” stāstīja saimniece.
Pašlaik vienīgā vieta, kur zirgiem tiek sniegta plaša spektra medicīniskā palīdzība, ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārā klīnikā Jelgavā, kas skaitās arī modernākā veterinārmedicīnas klīnika Baltijā.
