Lancmanis skaidroja, ka līdz šim vēstures notikumi rādījuši, ka tādi tautas izrāvieni kā, piemēram, 11.novembra uzvara Bermontiādē nenotiek ikdienas dzīvē, bet gan izšķirošos brīžos, kad cilvēkiem jāatmet bailes un jākļūst par varoņiem. Turklāt arī lielākās reformas Latvijā notiek vien pēc tam, kad notikusi kāda traģēdija, tādēļ jācer, ka notikumi Parīzē “varētu kaut ko izmainīt – ne valdības, bet gan cilvēku ziņā”.
“Jā, es pat baidos, ka ir vajadzīgs karš, ir jābūt traģēdijai vai kara stāvoklim, lai cilvēki sasprindzinātos un atrastu sevī jaunu elpu,” sacīja Lancmanis.
Viņš lēsa, ka šobrīd svarīgākais ir apzināties situāciju un apdomāt, kā sakārtot savu dzīvi tā, lai tā neuzturētu tikai domas par atriebību, bet arī ļautu savākties un sakārtot vidi ap sevi.
Vērtējot to, kā Rietumu sabiedrība nonākusi līdz bēgļu krīzei un kara stāvoklim, Lancmanis atzina, ka diemžēl ir pieļautas visas iespējamās kļūdas. Proti, vēl 2002.gada uzbrukums Irākai kā atbildes reakcija 11.septembra teroraktiem bijusi kļūda, kura “izlaida no pudeles džinu, kas vairs nav iebāžams atpakaļ”.
Lancmanis apgalvoja, ka Rietumu pasaulei nevajadzētu iedomāties, ka tā var ko iemācīt Austrumiem:
“Integrācija nav bijusi un nekad nebūs, vien dažos atsevišķos, personīgos gadījumos. Tā pasaule vienmēr paliks noslēgta, pati ar saviem ideāliem. Tā vienmēr sevi pretnostatīs eiropiešiem, kurus gribas saukt par naiviem."
Viņš arī piebilst, ka neizsķiršanās humānu ideālu labā dažkārt draud ar pašsaglabāšanās instinktu aizmiršanu.
Lancmanis gan vērtēja, ka Rietumiem nedraud iespēja kļūt par islāma kalifātu, jo "Daesh", visticamāk, tiks izskausta un novārgs, taču tas neizslēdz, ka tās idejas kā metastāzes aptvers visu pasauli.
Vērtējot Šengenas līguma pārskatīšanu, Lancmanis pauda, ka potenciāli bīstamo cilvēku pārvietošanās starp valstīm jau ir notikusi un migrācijas apturēšana neko vairs nemainīs. Viņš gan piebilda, ka Latvijai, kurai vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts, ir “jāsakož zobi” un jāpieņem visas idejas, ko tā veido.
Jau vēstīts, ka piektdienas, 13.novembra, vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 129 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti aptuveni 350 cilvēki. Tagad bojāgājušo skaits jau sasniedz 132.
Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums "Daīš".
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti" jeb "Daesh".
