Šosezon ugunsdzēsēji jau dzēsuši ap 150 ugunsgrēku visā valstī. Visaktīvāk no februāra beigām kūlu dedzina Latgalē, bet paralēli ugunsgrēki ir arī visā Latvijā. Savukārt citus gadus dinamika ir mazāka, jo atsevišķos reģionos vēl saglabājas sniegs.
„Pirmais - diemžēl jāatzīst - ir bērni un pusaudži, ir bijuši arī pieteikumi no cilvēkiem, kas ir redzējuši, ka jaunietis vai bērns aizdedzina un aizbēg no notikuma vietas un, protams, tādus noķert ir visgrūtāk. Paši viņi diemžēl neapzinās, kādas var būt tās sekas, jo šajā gadījumā tas ir pilnībā nekontrolēts kūlas ugunsgrēks. Otrs ir vidēja vai vecāka gadagājuma cilvēki, kas kūlu dedzinājuši gadu desmitiem un uztver to kā ierastu un tradicionālu zemes sakopšanas veidu. Tiesa gan, viņi izvērtē, kur kūlu dedzināt, bet arī viņu vērtējums ne vienmēr ir pareizs, jo var mainīties vēja virziens vai būt spēcīgākas brāzmas,” par to, kādi varētu būt kūlas dedzinātāju portreti, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Šembele
Glābēji norāda, ka viens no risinājumiem ir tieši pašvaldību kontrole un noteikumi zemju īpašniekiem. Zāle pavasarī deg tikai tad, ja rudenī tā nav nopļauta.
„Tā ir gan zāles pļaušana, gan arī zemes apsaimniekošana, un tieši pašvaldību ziņā ir noteikt, cik bieži zāle jāpļauj konkrētajā teritorijā, cik garu to var izaudzēt un tamlīdzīgi nosacījumi. Attiecīgi pēc tam var arī ar pašvaldības policijas un komunālo dienestu palīdzību apsekot tās vietas,” norāda Šembele.
Tāpat no kūlas dedzināšanas zemju īpašniekus attur platību maksājumu samazināšana, secina ugunsdzēsēji. Latvijas lauku atbalsta dienesta pārstāve Anita Krūmiņa, kam glābēji arī sniedz informāciju par degušām lauksaimniecības platībām, spriež, ka šis mehānisms ir efektīvs, jo vienreiz sodīti zemes īpašnieki parasti savas platības sakopj un otrreiz sodāmo sarakstā nenonāk. Vidēji gadā tiek sastādīti ap 500 šādu soda aktu
„Ja mēs no VUGD saņemam aktus, ka kādā lauksaimniecības zemju vietā bijis degšanas gadījums, tad mūsu inspektori dodas uz šo vietu, apseko un nomēra to vietu. Pēc tam gadījumā, ja tā vieta maijā tiek pieteikta platību maksājumam, mēs jau redzam, kuram klientam jāpiemēro samazinājums. Tas ir kā labas lauksaimniecības vides stāvokļa nosacījums. No visiem platību maksājumiem tiek samazināta parasti atbalsta summa no 1-5%, bet var samazināt arī līdz pat 100 procentiem,” skaidro Krūmiņa.
Pateicoties ziemai bez sniega, pērnā zāle nav saplakusi, zāles stiebri nav aplauzti, ir irdeni un sausi. Līdz ar to uguns tajā izplatās īpaši ātri, viegli pārvarot dabiskos šķēršļus, jo arī grāvji ir pasausi un vēl aizsaluši. Šādai zālei degot, uzkarst arī augsnes virskārta, secina zoologs Jānis Ozoliņš un atgādina, ka ugunsgrēks pļavās nodara ļaunumu bioloģiskajai daudzveidībai arī agrā pavasarī.
„Siltā laika dēļ aktīvi jau ir derīgie bezmugurkaulnieki - zirnekļi, plēsīgās skrejvaboles, kas savukārt pēc tam kontrolē lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ne tik derīgu kukaiņu daudzumu. Šogad agrāk notika zaķu riests - jau februārī, tā kā martā noteikti jau būs pirmie zaķēni. Tāpat arī sniega nepieplacinātā zāle ir ļoti svarīga atlidojušajiem gājputniem vēl gaidāmo cīruļputeņu laikā, jo tur ir neizbirušas pērnās sēklas un arī vieta, kur patverties,” stāsta Ozoliņš.
Ugunsdzēsēji vēl aicina autovadītājus nemest no braucošas automašīnas degošus izsmēķus ceļmalās, jo arī tas ir gana biežs iemesls postošajiem kūlas ugunsgrēkiem.
