Viņaprāt, labāk ir samaksāt Turcijai noteiktu summu par bēgļu noturēšanu šajā valstī, nekā riskēt pieļaut, ka Latvijai jārēķinās ar nekontrolētu bēgļu plūsmu. Tiesa, tas ir pie nosacījuma, ja bēgļu krīzes problēma tiek risināta, piebilda Kučinskis.
Pēc viņa sacītā, bēgļu krīze ir vērsusies plašumā, un "tas izmisums tagad ir daudz lielāks" nekā iepriekš. "Mēs nesam vienīgie, kas saka, ka vairāk nevaram nākt pretim,” teica Latvijas Ministru prezidents.
Jau ziņots, ka pēc sarunām Eiropas Savienības (ES) samitā par patvēruma meklētāju atpakaļsūtīšanu uz Turciju un papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai Latvijas premjers atzina: Latvijai pašlaik ir divi varianti - uzņemt bēgļus vai arī maksāt.
Finansējuma piešķiršana, kā izriet no Kučinska sacītā, varētu notikt, ja tas "nobremzētu [patvēruma meklētāju] plūsmu".
ES un Turcijas līderiem pirmdien, 7.martā, notikušajā samitā ir izdevies panākt progresu, cenšoties mazināt milzīgo migrantu krīzi, paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Viņš pauda cerību, ka galīgo vienošanos izdosies panākt jau šonedēļ. Tusks arī norādījis, ka ir nosūtīta ļoti skaidra ziņa – neregulārajai migrācijai uz Eiropu ir pienācis gals.
ES un Turcijas vienošanās paredz, ka turpmāk jebkurš neregulārais imigrants, kurš no Turcijas ieradīsies Grieķijas salās, tiks nogādāts atpakaļ Turcijā. Īpaši tiek uzsvērts, ka runa ir par neregulārajiem imigrantiem, kuri ieceļo valstī bez dokumentiem. Apmaiņā pret katru atgriezto sīrieti viens viens Sīrijas bēglis no Turcijas tiks pārvietots uz kādu no Eiropas Savienības valstīm.
