Pāvilostas ostas piestātnē Latvijas Radio satiek piekrastes zvejniekus, viņi ar laivu atgriezušies no zvejas jūrā. Saķertais loms niecīgs, tāpēc noskaņojums vīriem nav pacilājošs. Iegrime zvejas laivai ir maza, tāpēc smilšu sanesumi viņus tieši neietekmē.
„Ar acīm jau nevar redzēt, ar ehalotu var. Kuģis te netiek iekšā, ar laivām var tikai braukt,” stāsta Agris.
Smilšu sanesumi Pāvilostā veidojas regulāri. „Pāvilostas osta atrodas Sakas upes grīvā. Upē mainās ūdens līmeņi, nes līdzi dūņas, mola konfigurācija ir tāda, ka tā osta regulāri aizsērē un ir regulāri jātīra,” skaidro ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.
Pēdējo reizi osta tīrīta pirms trīs gadiem. Ilgākā laika periodā meklēti dažādi risinājumi, lai Pāvilostā būtu pašiem savs aprīkojums. Tagad, kad izdevies atrast zemessūcēja ražotāju Ukrainā un atrasts nepieciešamais finansējums 175 tūkstošu dolāru apmērā, radušās neparedzētas grūtības.
„Jocīgā kārtā tie ražotāji ir Ukrainā. Tagad tur ir interesants stāvoklis, banka ir tramīga, mēs esam tramīgi, jo negribas iemaksāt lielas priekšapmaksas, bet mēs nevaram to kuģi dabūt, piemēram, robežas ir slēgtas. Situācija ir kutelīga. Tas ir Hersonas apgabalā pie Melnās jūras. Tur ir senas kuģu būvēšanas tradīcijas jau no cara laikiem,” stāsta Griškēvičs.
Pāvilostā vienā vietā ostas dziļums jau ir mazāks par trīs metriem. Lai ostā varētu ienākt „Baltikas” tipa zvejas kuģi, iegrimei jābūt vismaz 3,5 metri.
Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA „N Stars” valdes loceklis Vadims Cepļajevs stāsta, ka izveidojusies diezgan absurda situācija. Pāvilostā atrodas zivju pārstrāde, bet jūrā saķertās zivis jāved uz Ventspili un Liepāju, bet pēc tam ar transportu jāatgādā līdz Pāvilostai. Tas radot ievērojamus zaudējumus. „Pāvilostas osta kuģošanai ir bīstama. Nekas nenotiek. Zvejošanas sezonas laikā mēs ostu izmantot nevaram, tāpēc izmantojam citas ostas. Kaut kā ir jādzīvo, tāpēc organizējam loģistiku. Varētu teikt, ka katru mēnesi, vedot šādā veidā zivis no citām ostām uz Pāvilostu, mums ir 8 tūkstoš latu lieli zaudējumi,” stāsta Cepļajevs.
Lielāki kuģi ostā nevar ienākt jau kopš pagājušā gada rudens. Pāvilostas ostas pārvaldnieks spriež, ka ostai nav tāda budžeta, lai ostu attīrītu trīs, četras reizes gadā, kā tas tiek rekomendēts. „Agrāk varēja ik pa trim gadiem tikt pie Eiropas Savienības fondu līdzekļiem un padziļināt ostu, tagad šādiem nolūkiem naudu nedod. Mēs kaut kā mēģinām paši risināt,” saka Griškēvičs.
Pāvilostas ostas pārvaldnieks uzskata, ka šīs nedēļas laikā situācija ir jāatrisina, tāpēc turpināsies konsultācijas ar juristiem. Pastāv otra versija – pirkt lietotu iekārtu Latvijā, lai nodrošinātu ostas attīrīšanu.
