Vairāki gājiena dalībnieki Latvijas Radio pastāstīja, ka galvenais iemesls, lai protestētu, ir tas, ka
bērniem jābūt tiesībām mācīties tādā valodā, kāda tiek lietota mājās - ģimenē.
Latvijas Krievu savienības organizētajā protesta gājienā devās vairāk nekā 900 cilvēku.
Gājiena dalībnieki turēja rokās plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, "Krievu bērniem izglītību dzimtajā krievu valodā!", "Saglabāsim skolu - saglabāsim valodu", arī jau ierasto - "Rokas nost no krievu skolām".
Latvijas Radio novēroja, ka lielākoties akcijā piedalījās cilvēki, kuriem skolas gaitas jau sen ir aiz muguras. Jauniešu bija mazākums. Dalībnieki gājienā bija paņēmuši līdzi arī vairākus bērnus. Vienam no viņiem rokās bija plakāts "Vēlos mācīties 100% krievu valodā".
"Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību krievvalodīgo tiesību neievērošanai, tostarp krievvalodīgo skolēnu tiesību neievērošanai, jo viņiem vēlas liegt iespēju mācīties dzimtajā krievu valodā," teica kāds no gājiena dalībniekiem.
Arī kāda cita gājiena dalībniece norādīja, ka latviešu valoda ir jāzina, bet skolā bērniem vajadzētu mācīties dzimtajā - krievu valodā. Viņa teica, ka akcijā piedalās savu bērnu un mazbērnu dēļ.
Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka uzskata, ka Latvija, liedzot iespēju krievvalodīgajiem mācīties dzimtajā valodā, pārkāpj viņu tiesības.
"Jau sākot ar šā gada 1. septembri vidus izglītība pilnīgi pāriet uz latviešu valodu, pie tā, ka ap 40% ģimeņu Latvijā pēc statistikas runā mājās krieviski. Tā ir mātes valodā. Tai ir jābūt [mācību valodai] bērniem, lai attīstītos pilnīgi," sacīja Ždanoka.
Visu gājienu un tā kulmināciju pie Ministru kabineta uzraudzīja vairāki policisti. Ziņu par kādām domstarpībām vai aizturētajiem nav.
KONTEKSTS:
Septembra beigās koalīcijas sadarbības padome, apspriežot Nacionālās apvienības piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, vienojās, ka visos izglītības līmeņos īstenojama pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Attiecīgs plāns būs jāizstrādā Izglītības un zinātnes ministrijai.
Pašlaik likums paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās vidējās izglītības ieguvē, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā.
Līdz ar izmaiņām 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.
Bet 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).
Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņa” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.
Savukārt pērn aprīlī Satversmes tiesa atzina šīs Izglītības likuma normas par atbilstošām Satversmei.
