ĪSUMĀ:
- Virza izmaiņas, lai domi ārkārtas vēlēšanās varētu ievēlēt uz ilgāku termiņu.
- Pavļuts stāstīja, ka svarīgi, lai lēmumus pieņemtu vēlēti pārstāvji, nevis administratori, kā arī samazinātos izdevumi par vēlēšanām.
- Opozīcija norāda, ka grozījumi tiek virzīti tikai saistībā ar Rīgas domi.
- Dzintars atzina, ka Rīgas domes atlaišana ir reāla un jādomā, kā rīkoties.
Izmaiņas paredzēs - ja dome ir atlaista, jaunās vēlēšanās to ievēl:
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši;
- uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru un vēl uz četriem gadiem, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši no 9 līdz 24 mēnešiem;
- savukārt, ja dome tiek atlaista un līdz vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, nevis 15, kā šobrīd, tad jaunas domes vēlēšanas netiek organizētas un strādātu iecelti administratori.
Atbildīgā ministrija norādījusi, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt aptuveni 1,6 miljonus eiro, tāpēc nebūtu lietderīgi rīkot divas vēlēšanas nosacīti īsākā laika periodā. Arī "Attīstībai/Par!" deputāts Daniels Pavļuts tribīnē stāstīja, ka svarīgi, lai paši iedzīvotāji var noteikt savus līderus, nevis lai lēmumus pieņemtu administratori. Nozīmīgi esot arī ietaupīt līdzekļus.
Asi pret pilnvaru pagarināšanu iebilst opozīcija, kura jau tagad paziņojusi, ka lūgs Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem apturēt likuma izsludināšanu. Opozīcija uzskata, ka demokrātiskajai iekārtai tik būtiski likuma grozījumi tiek virzīti sasteigti, nepārdomāti un pieskaņoti konkrēti vienam gadījumam ar Rīgas domi.
"Saskaņas" deputāti Vjačeslavs Dombrovskis un Sergejs Dolgopolovs uzsvēra, ka vēlētos normālas diskusijas par izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā.
Dombrovskis retoriski vaicāja, kāpēc likumprojekta iesniedzēji nesaka, ka tas tiek darīts Rīgas domes dēļ. Pēc viņa teiktā, grozījumi paredzēti, jo iesniedzēji cer, ka viņiem tagad ir labāka iespēja pārņemt varu Rīgas domē.
Nacionālās apvienības (NA) deputāts Raivis Dzintars tribīnē atzina, ka arvien lielāka ir Rīgas domes atlaišanas iespējamību, tāpēc jādomā, kā rīkoties pēc tam. Dzintars uzskata, ka Rīgas dome pašlaik ir tik nepopulāra, ka pret tās atlaišanu argumentus atrast esot grūti.
"Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova uzsvēra, ka debates par Rīgas domes atlaišanu vēl nav bijušas. Viņa minēja piemēru no Latvijas Televīzijas raidījumā "Tieša runa", kur cilvēki esot nobalsojuši par paša vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par"), nevis Rīgas domes atlaišanu. Tādējādi viņa parādīja, ka NA nevar spriest par to, ko vēlas Rīgas iedzīvotāji.
Izmaiņas pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu likumā galīgajā lasījumā Saeima nolēma skatīt 19. decembrī. Plānots, ka grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā un grozījumi pašvaldību likumā stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Opozīcija iepriekš solīja Satversmes tiesā apstrīdēt ieceri ļaut vietvarām noteiktos gadījumos pēc ārkārtas vēlēšanām strādāt ilgāk, izlaižot kārtējās vēlēšanas. Pašreiz ārkārtas pašvaldību vēlēšanās ievēlētais domes sasaukums strādā līdz kārtējām vēlēšanām.
Diskusijas par pašvaldību pilnvarām ārkārtas vēlēšanu aktualizēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) lēmums rosināt Rīgas domes atlaišanu. Ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.
