Viņš atzīst, ka amatam ieteicis arī vēl citas kandidatūras, kas gan atteikušās dažādu iemeslu dēļ, un izvēle kritusi par labu Koļegovai.
Intervijā LTV „Panorāma” otrdien, 2.augustā, viņš paskaidroja, ka Valsts vides dienests, kuru patlaban vēl vada Koļegova, ir salīdzinoši līdzīga iestāde VID. Proti, tā ir liela valsts iestāde ar lielu darba kolektīvu. Turklāt tā administrē dabas resursu nodokli, kas esot viens no sarežģītākajiem nodokļiem Latvijā.
Viņš pazīst Koļegovu pietiekami ilgi un zina, ka viņa ir cilvēks, kas patstāvīgi spēj pieņemt lēmumus un pieturēties pie tiem.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ – VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam. Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta.
VID vadītāja amatam piemērots kandidāts meklēts valsts pārvaldē. Finanšu ministre iepriekš pauda gatavību VID vadītāja amatam virzīt Koļegovu un 2. augustā oficiāli pieteica Koļegovu kā VID vadītāju.
Nevalstiskās organizācijas VID vadītāja izvēli atstājušas valdības ziņā. Šāda vienošanās vēl pirmdien, 1.augustā, panākta premjera, finanšu ministres un uzņēmēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju tikšanās laikā.
