Nacionālās apvienības piedāvāto Imigrācijas likuma grozījumu būtība ir šāda - Ministru kabinets valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas nolūkos var uz laiku līdz vienam gadam apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu vienas vai vairāku trešo valstu pilsoņiem, vajadzības gadījumā šo termiņu pagarinot. Ideja radusies Krimas aneksijas iespaidā, un tās rezultātā varētu tikt liegtas uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, neslēpj Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs.
Viņš atzina, ka NA Krievijas pilsoņus, kas iegūst īpašumu Latvijā un termiņuzturēšanās atļauju, uzskata par „piektās kolonnas veidošanu”. Viņš ar1i norādīja, ka pēc NA domām, Krievija ir agresora valsts. Koalīcijas partneri gan nepiekrīt tik stingrai nostājai, taču valdībai jādod tiesības lemt par ierobežojumiem izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas atsevišķām grupām - agresora valsts pilsoņiem, par šo ierobežošanu saņemot atzinumus no Drošības policijas un Satversmes aizsardzības biroja.
Neviena konkrēta valsts koalīcijas sēdē nosaukta tomēr netika, uzsver premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotības”). Nolemts, ka Tieslietu, Iekšlietu un Ārlietu ministrijas sagatavos priekšlikumus, un valdība tālāk tos virzīs izskatīšanai Saeimā.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) priekšlikumu konceptuāli atbalsta, tomēr aicina šādas Imigrācijas likuma izmaiņas nesasteigt, jo vispirms rūpīgi jāizvērtē visi iespējamie riski.
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienība sola šādus ierobežojumus atbalstīt, taču tikai konkrēta valsts apdraudējuma gadījumā, norāda Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, piebilstot, ka „nebūtu īsti pareizi lemt no izjūtām, jābūt faktiem”.
Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības komisija arī grasās pabeigt darbu pie citiem - Valsts prezidenta atpakaļ atmestajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, no kuriem tomēr svītrotas termiņuzturēšanās atļauju kvotas, taču paaugstināti nekustamā īpašuma darījumu sliekšņi. Komisijai vēl atlicis izlemt, kad jaunā kārtība stāsies spēkā.
Pašreiz ārlietu iekšlietu ministri, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un robežsardze ir tie, kuri var lemt – ļaut vai neļaut konkrētai personai uzturēties Latvijā. Jaunā iecere ir ar likumu dot valdībai pilnvaras valsts apdraudējuma gadījumā lemt nepiešķirt uzturēšanās atļaujas veselai citas valsts pilsoņu grupai uzreiz. Tas krietni palielinātu ātras reaģēšanas iespējas krīzes situācijās. Konkrētas agresoru-valstis likumā netiks ierakstītas.
Otrdien iecerētos likuma grozījumus vētīs slēgtā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Tieslietu ministrijai, sadarbībā ar Ārlietu un Iekšlietu ministrijām savukārt jāizstrādā precīzāka likuma redakcija. Pēc tam jautājumu paātrinātā kārtībā skatīs valdība, lai tālāk nodotu apstiprināšanai Saeimā. Tikmēr iekšlietu ministrs brīdina – izstrādājot likumu, kas var ietekmēt Latvijas attiecības ar citām valstīm, jābūt ļoti uzmanīgiem.
