Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvaras beigsies 21.decembrī. Paredzēts, ka valdību veidojošie politiskie spēki drīzumā sāks apspriest tematu par kandidātiem uz šo amatu.
Partijām dots laiks līdz 24.novembrim pieteikt kandidatūras.
Tomēr vismaz pašlaik to plāno darīt tikai Jaunās konservatīvās partijas frakcija. „Nekādas nogaidīšanas nav. Mums ir divi kandidāti, kurus mēs piedāvāsim koalīcijas partneriem. Protams, ar viņiem notiek pārrunas. Ja viņi piekritīs savu vārdu publiskošanai un kandidēšanai, mēs nekavējoties tos paziņosim. Apspriedīsim visus, kas izskanējuši publiski, gan, iespējams, tiks piedāvāti kopīgā sanāksmē. Man ir sajūta, ka mums izdosies vienoties par labāko kandidātu. Tā ir profesionāla joma, tā ir kļuvusi par problemātisku jomu. Ir nepieciešams cilvēks, kurš ir gan zinošs, gan gatavs pārmaiņām,” klāstīja frakcijas vadītāja Juta Strīķe.
Līdz šim publiski izskanējuši seši iespējamie nākamā Latvijas Bankas prezidenta amata pārņēmēji. Tie ir Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, kādreizējā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka. Minēti arī "Swedbank" Latvijā vadītājs Reinis Rubenis, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Uldis Cērps, kurš pašlaik strādā Apvienotajos Arābu Emirātos, un Pasaules Bankas speciālists Kārlis Bauze, kurš iepriekš bija Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs.
Pieļaujams, ka kandidātu loks ir plašāks. “Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts uzskata, ka šie ir spēcīgi kandidāti.
„Šķiet, ka šis sešu cilvēku saraksts ir labs.
Par šo cilvēku profesionālo piemērotību nav šaubu. Tad ir jādiskutē, tieši kādus kritērijus mēs izvirzām Latvijas Bankas prezidentam nākamo piecu gadu periodam un kas izšķirošās kompetences un uzdevumi, lai izšķirtos par labu vienam vai otram,” teica Pavļuts.
Gan “Attīstībai/Par”, gan “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības un “KPV LV” pārstāvji Latvijas Radio apliecināja, ka
neplāno virzīt vēl citus kandidātus uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, bet izraudzīties no tiem, kurus oficiāli nominēs.
Līdz šim kandidātu iztaujāšanā visaktīvāk iesaistījušies Nacionālās apvienības politiķi, kuri tikušies ar Mārtiņu Kazāku un Sanitu Bajāri. Turklāt arī viņu kolēģis eiroparlamentārietis Roberts Zīle minēts kā iespējamais kandidāts uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, taču viņš savas izredzes vērtējis atturīgi.
Par turpmākajām partiju sarunām stāsta Raivis Dzintars: „Mērķis ir izstrādāt ceļa karti, kā nonākt līdz vienam koalīcijas kandidātam. Pirmdien mums koalīcijā būs mērķis saprast, vai tam ir kādi nepārvarami šķēršļi un pretrunas, vai arī būs laukums, lai turpinātu sarunas. Pašlaik abi kandidāti, kurus mēs esam uzklausījuši, šķiet cienījami, kompetenti. Mēs nesaklausījām neko tādu, kāpēc kategoriski izslēgtu iespējas viņus atbalstīt, bet mēs turpināsim sarunas arī ar citiem kandidātiem.”
“Jaunās Vienotības” politiķis Arvils Ašeradens pieļauj, ka kandidātu loks varētu būt plašāks” „Partiju radari, tā teikt, darbojas un tiek skenēti dažādi kandidāti, un presē lasāmi dažādi vārdi. Novembra otrajā pusē šajā procesā parādīsies dinamika.”
Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu apspriešanā iesaistīsies arī Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas” frakcijas. Iecerēts, ka līdz novembra beigām jānonāk koalīcijai līdz vienam kopīgam koalīcijas kandidātam. Valdību veidojošo partiju politiķi nākamā Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanos un jau notikušās sarunas ar kandidātiem apspriedīs pirmdien, 4.novembrī.
Savukārt politoloģe Ilga Kreituse nākamā Latvijas Bankas prezidenta meklējumu procesu salīdzina ar "klusumu pirms vētras". Tas radot aizdomas par aizklātiem Latvijas Bankas vadītāja amata kandidātu meklējumiem.
“Tas, ka sarunas notiek un tiek cilātas reālās personas, pats par sevi saprotams. Jo nevajag iedomāties, ka partijas par šādu amatu klusiņām snauž un negatavojas. (..) Šis klusums pirms vētras ir aizdomas radošs. Varbūt nevajadzīgu aizdomu,” sacīja Kreituse.
