"Vienoti Latvijai" vēsture
Līdz pārstāvniecībai Saeimā gan neizdevās tikt – partija guva vien nedaudz vairāk par 1% vēlētāju balsu. Drīz pēc tam Šlesers paziņoja, ka no politikas aiziet. Vēl gadu pirms tam, 2013. gadā, partija "Vienoti Latvijai" startēja pašvaldību vēlēšanās. Rīgā tās saraksta līderis toreiz bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks Mareks Zeltiņš, bet, neesot atpazīstamiem kandidātiem, ieguva vien 0,48% vēlētāju balsu. Vienlaikus togad partija "Vienoti Latvijai" ieguva pārstāvniecību astoņās pašvaldībās, galvenokārt Latgalē. Partijas pārstāvji 2017. gadā ievēlēti četrās vietvarās.
Šā gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partija "Vienoti Latvijai" gan nepiedalās – no partijas vien aizlienēts nosaukums, lai varētu startēt šajās vēlēšanās.
Dalību ārkārtas vēlēšanās šie cilvēki nodēvējuši par eksperimentu. To apliecina arī salīdzinoši nelielais kandidātu skaits – 12.
Kandidāti
Neviens no "Vienoti Latvijai" sarakstā iekļautajiem 12 kandidātiem nav šīs partijas biedrs.
Sarakstā pirmais numurs ir "Ferado" Zinātniskās biedrības valdes priekšsēdētājs arhitekts Dainis Vītols. Latvijas Homeopātu asociācija startam Rīgas domes vēlēšanās izvirzījusi tās valdes locekli Rīgas Stradiņa universitātes docentu medicīnas zinātņu doktoru Normundu Limbu.
Viens no "Vienoti Latvijai" saraksta kandidātiem Jānis Mārtiņš Skuja iepriekš jau bijis Rīgas domnieks. Kādreiz bijis Pilsoniskās savienības, Nacionālās apvienības, Reģionu alianses biedrs. Kandidāta pieteikumā Centrālajai vēlēšanu komisijai norādījis, ka ir biedrības "Latvijas Dižie Austrumi" valdes loceklis. Biedrības mērķu lokā ir brīvmūrniecības tradīciju un mākslas apzināšana, apgūšana un uzturēšana. Skuja gadiem ilgi arī popularizējis Tibetas neatkarības idejas.
Tāpat "Vienoti Latvijai" rindās startē Jānis Pļaviņš, kura vārds publiski zināms saistībā ar ūdens strukturēšanu, to virpuļojot miljardiem reižu un padarot ūdeni pozitīvu. Zinātnieki šo produktu gan publiski nodēvējuši par nepamatotu mārketinga triku, jo ūdens molekulu īpašību dēļ tā strukturēšana nav iespējama.
"Vienoti Latvijai" kandidē arī Projektu vadītāju profesionālās apvienības valdes locekle Silvija Bruņa, uzņēmuma "Core Deep Solutions" īpašnieks Valdis Līcis un Rīgas 28. vidusskolas skolotājs, interešu izglītības pedagogs Arnolds Ziemelis.
Programma
Partija kā vienu no saviem mērķiem izvirzījusi jauna Rīgas pilsētas struktūrplāna izstrādi, kas risinātu gan pilsētas plānojuma, gan infrastruktūras, gan moderna transporta veidu ieviešanu.
"Vienoti Latvijai" sola nodrošināt pilsētas dzelzceļu, kas samazināšot iedzīvotājiem ceļā pavadāmo laiku.
Ar matemātisku precizitāti programmā izklāstīts, cik daudz laika rīdzinieki pavada ceļā uz darbu un mājām.
Pieņemt, ka tam ik dienu patērētas divas stundas, 25 darba gados tam iztērētas 13 000 stundu – pusotrs gads personīgā brīvā laika, turklāt neskaitot rindas uz bērnudārziem un citu pakalpojumu saņemšanu. Lai trīskārt samazinātu ceļā pavadāmo laiku, jāievieš pilsētas dzelzceļa līnijas uz jau esošajām sliedēm. Tiesa, nav runāts, kā laiku ekonomēs tie rīdzinieki, līdz kuru mājām vilcienu sliedes nesniedzas.
Saraksta kandidāti arī uzskata, ka "šodien ir nepieciešama ne tikai jauna Rīgas dome, bet arī pats rīdzinieks ar jaunu pašapziņu, viedu domāšanu".
"Vienoti Latvijai" arī sniedz ieskatu savās prognozēs budžeta ieņēmumu noturēšanu līdzšinējā apjomā un paredzamām budžeta izmaiņām nākamgad. "Vienoti Latvijai" uzsver, ka šā gada plānotie ieņēmumi vēl nav garantēti, bet turpmākajos gados tos varēšot noturēt, pateicoties lielajiem infrastruktūras projektiem, piemēram, "Rail Baltica" vai Austrumu maģistrāles plānam. Tāpat jāturpina auditi un revīzijas pašvaldības kapitālsabiedrībās, lai samazinātu to izdevumus un padarītu efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Labumus Rīgai nesīs arī nākamais Eiropas finansējuma periods.
Pēc "Vienoti Latvijai" kandidātu domām, pieņemamākā ieņēmumu palielināšanas metode ir Rīgā attīstīt uzņēmējdarbības vidi, kas palielinātu iedzīvotāju ienākumus un atbilstoši pieaugtu iedzīvotāju ienākuma (IIN) nodokļa ieņēmumi. Nepieciešams apgūt Rīgas centrā neizmantotās teritorijas komerciāliem mērķiem. Transformējot dzelzceļa loka aizņemto teritoriju un piegulošos bijušos rūpniecības rajonus 4 kvadrātkilometru apjomā, iespējams tuvākajos gados piesaistīt 4-15 miljardus eiro investīcijas. Tas iespējams, ja taps atbilstošs struktūrplāns un garantēta investīciju atbilstoša aizsardzība un novērsti birokrātiskie šķēršļi.
Nākamā gada budžetā partija redz lielāku pašvaldības finansējumu bērnudārzu personāla algām, kā arī dažādām sociālajām programmām, piemēram, mājokļu iekārtošanai jaunajām ģimenēm. Reorganizējot "Rīgas namu pārvaldnieku", izmaksas par mājokļu uzturēšanu varēšot pat samazināt. Noteikti palielināmi izdevumi vides aizsardzības jomā, kā arī veselības jomā, kas izrietētu no vides kvalitātes uzlabošanas.
Dainis Vītols – vizītkarte
"Vienoti Latvijai" kandidātu saraksta Rīgas mēra amata kandidāts Dainis Vītols dzimis 1963. gadā. RTU ar izcilību ieguvis maģistra grādu arhitektūrā pilsētu plānošanas specializācijā. Piecus gadus strādājis RTU Arhitektūras katedrā. Laikā no 1992. līdz 2018. gadam bijis direktors SIA "Smartdesign", kas nodarbojas ar būvobjektu projektēšanu un būvniecības uzraudzību, klientu lokā bijuši vairāki "Maxima" lielveikali, Rīgas Mākslas telpa, dažādas biroju telpas Rīgā un Jūrmalā. Agrāk Vītols bijis kultūras centra "Sapņu fabrika" dibinātājs un līdzīpašnieks. Kādu laiku bijis arī Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektu nodaļas galvenais arhitekts.
Pašlaik viņš ir zinātniskās biedrības "Ferado" valdes priekšsēdētājs. Biedrības mērķu vidū ir "aktualizēt padziļinātu zinātnisku izpratni par brīvās enerģijas jēdziena būtību kontekstā ar pārējiem dabas procesiem", kā arī "pilnveidot videi draudzīgu alternatīvās enerģētikas inovāciju ieviešanu". Vītols ir valdes loceklis Latvijas Infrastruktūras modernizācijas apvienībā.
Viņš arī dibinājis un vada vienu no Latvijā ilglaicīgākajām auto entuziastu kopienām – "Jaguar" klubu.
Startējot par Rīgas mēra amata kandidātu, Vītols kā galveno mērķi izvirzījis jauna struktūrplāna izstrādi Rīgai un modernas infrastruktūras attīstību galvaspilsētā. Viņš uzsvēris, ka jāveido jauna pilsētas šodiena, un vienmēr ir domājis par pilsētu uzlabošanu un sakārtošanu.