Kažoka: Valsts finansējums partijām būtu jāpalielina līdz 3 - 5 miljoniem eiro

Finansējums politiskajām partijām Latvijā ir aptuveni deviņas reizes zemāks, nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc valsts atbalsts būtu jāceļ. Šī koncepcija gada sākumā jau guva valdības atbalstu, taču Saeimas rīcība nesaprotamu iemeslu dēļ nesekoja. Tāpēc tagad Tieslietu ministrija atkārtoti virza šo jautājumu saskaņošanai.  Pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka papildu finansējums būtu labs ieguldījums demokrātijā.

ĪSUMĀ:

  • Koalīcijas līgumā partijas vienojās palielināt valsts finansējum partijām.
  • Partijām jau 7 gadus maksā 71 centu par katru vēlēšanās iegūto balsi, ja pārvarēta 2% barjera.
  • Kopumā partiju atbalstām valsts tērē aptuvenu pusmiljonu eiro gadā.
  • Lietuvā partiju atbalstam atvēl krietni vairāk.
  • Koalīcija virzas uz finansējuma palielināšanu, par konkrētām summām vēl nevienojās.
  • Viens variants: Ja pārvar 2%, maksā 190 000 eiro + piemaksas par balsīm un biedriem.
  • Otrs variants: Ja pārvar 2%, maksā par balsīm un biedriem.
  • Abos variantos būtu nepieciešami 3 līdz 5 miljoni eiro.
  • Kažoka: Papildu finansējums būtu labs ieguldījums demokrātijā Latvijā.
  • Saeimā šis jautājums nav pavirzījies, tāpēc TM to aktualizē atkal.
  • KNAB: Ja valsts piešķirs lielāku atbalstu, varēs vairāk arī no partijām prasīt.
  • KNAB: Nākotnē būtu jāmazina ziedojumu limits.

Samazināt Latvijas politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem, palielinot valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas valstu vidējam līmenim - to valdību veidojošās partijas solīja izdarīt, parakstot koalīcijas līgumu.

Kažoka: Valsts finansējums partijām būtu jāpalielina līdz 3-5 miljoniem eiroElla Semjonova

    Partijām valsts maksā jau kopš 2012.gada. Formula ir vienkārša - ja partija pārvar 2% barjeru, par katru vēlēšanās saņemto balsi tā nopelna 71 centu. Kopumā valsts šim mērķim tērē ap pusmiljonu eiro. Lietuvā un Igaunijā – vairāk par pieciem miljoniem eiro (2015.gadā – Lietuva - 5 800 000, Igaunija - 5 400 000).

     

    Latvijas Radio aprēķini:  Valsts atbalsts politiskajām partijām pēc 13. Saeimas vēlēšanām

    (Saraksts/Derīgās zīmes/Procenti/Vietas Valsts finansējums)

    Uz to mums arī vajadzētu tiekties, norādīja Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( „Attīstībai/Par!”), tas „mazinātu atkarību no dažādiem sponsoriem, tas ir galvenais mērķis”.

    Tam būtu jāpiešķir papildu nauda no valsts budžeta, bet par konkrētām summām koalīcijas partijas vēl nevienojās, “jo ir vairāki modeļi, un mēs to apspriedīsim Attīstības komitejā darba grupā, kur mēs nāksim ar pieņemamāko piedāvājumu”.

    Iespējamos modeļus Tieslietu ministrija izstrādāja jau šī gada februārī. Nemainīgs paliek princips, ka valsts maksās vien tām partijām, kas vēlēšanās iegūs vairāk par 2% balsu. Taču maksās ievērojami vairāk.

    Varianti ir divi. Tieslietu ministrijas darba grupa piedāvā visām šīm partijām piešķirt garantēto bāzes finansējumu vismaz 190 000 eiro apmērā, plus piemaksas par saņemto balsu un esošo biedru skaitu.

    Otrs - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja variants - to neparedz un koncentrējas uz to, cik valstij būtu jāmaksā par katru savākto balsi un biedru partijā.

    Abi šie varianti pēc aprēķiniem izmaksātu dārgāk nekā pašreizējā valsts finansējuma sistēma politiskajām partijām. Tie varētu būt no 3 līdz 5 miljoniem eiro. Kas joprojām ir mazāk, nekā finansējums, ko saņem Lietuvas vai Igaunijas politiskās partijas, kas ir tuvāk 6 - 7 miljoniem eiro.

    Valsts finansējums politiskajām partijām Eiropas Savienības dalībvalstīs (eiro)

    Itālija 180 000 000
    Vācija 150 800 000
    Spānija 78 000 000
    Somija 34 000 000
    Polija 31 106 241
    Zviedrija 22 000 000
    Ungārija 19 577 040
    Nīderlande 15 000 000
    Īrija 13 480 749
    Austrija 11 574 815
    Portugāle 8 520 000
    Horvātija 6 616 680
    Lietuva 5 800 000
    Igaunija 5 400 000
    Slovēnija 2 741 823
    Luksemburga 1 600 000

    2015. gadā Amsterdamas Universitātes apkopojums par valsts finansējuma apjomiem  partijām ES dalībvalstīs.

    Taču tas tik un tā ir mazāk, nekā Baltijas kaimiņvalstīs, sacīja darba grupas pārstāve un sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka.

    “Šobrīd partijām tā, brutāli sakot, trūkst gudriem lēmumiem resursu. Vienīgie resursi, kas partijām ir pieejami tādā lielā apjomā, nāk ar kaut kādiem diezgan konkrētiem uzstādījumiem par to, kas šiem ziedotājiem, kāda veida atdeve no partiju lēmumiem pēc tam nāks līdzi. Līdz ar to šis mazais nodokļu maksātājiem piestādītais rēķins par partiju finansēšanu ir mānīgs. Mēs patiesībā kā sabiedrība samaksājam daudz vairāk par negudriem vai korumpētiem lēmumiem, ko pieņem partijas, atstrādājot to finansējumu, ko viņi saņem lielākoties no uzņēmējiem,” norādīja Kažoka.

    “Tāpēc es teiktu, ka tie četri - pieci miljoni eiro, ko valsts budžets maksātu par demokrātiju Latvijā un par gudrākajiem partiju lēmumiem, noteikti ir ļoti labs ieguldījums Latvijas demokrātijas nākotnē,” sacīja Kažoka.

    Lai arī šie varianti guva valdības atbalstu gada sākumā, Saeimā šī koncepcija nav pavirzījusies. Tāpēc šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) atkal cēla šo jautājumu gaismā.

    „Mēs apņēmāmies Tieslietu ministrijā, ka sanāks partiju pārstāvji - no katras koalīcijas partijas viens - izlemt, kuru no modeļiem mēs izlemjam, un nekavējoties mēs pabeidzam darbu pie likumprojekta izstrādāšanas, un septembrī droši vien tas varētu būt gatavs.

    Mēs to varētu gan valdībā iesniegt, gan arī Saeimā izskatīšanai, bet galvenais, ka Tieslietu ministrija būs sagatavojusi šo likumprojektu,” sacīja Bordāns.

    Vismazāk no valsts budžeta pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām saņem „Progresīvie” – 15 000 eiro gadā. Visvairāk – 118 000 eiro – „Saskaņa”. Pirmie aiz strīpas – partija „No sirds Latvijai”. Partijas vadītāja Inguna Sudraba uzskata – uz entuziasma vien piesaistīt un noturēt politikā profesionāļus nevar.

    „Ir kaut kādi izdevumi, kuri vienkārši pamatā ir, lai varētu ikdienā uzturēt politisko partiju. Un labāk, ka tas ir caurskatāmi, nekā tas ir ar apkārtceļiem. Jo tie cilvēki, kas tiek nodarbināti citās politiskās partijās, ja partija ir varā, tas ir būtisks administratīvais resurss, kas tiek izmantots politiskās partijas uzturēšanai. Tas attiecas ne tikai uz centrālo varu. Tas attiecas arī uz pašvaldībām, kur vēl vairāk ir saaugusi politiskā vara ar administratīvo varu, ar uzņēmējdarbības vidi. Tātad arī uzņēmējdarbība daudz kur reģionos ir atkarīga no politiskās varas lēmumiem,” klāstīja Sudraba.

    Partiju finansējuma palielinājumu atbalsta opozīcijas partijas „Saskaņa” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Taču viņš vērsa uzmanību uz līdzšinējo partiju rīcību ar naudu.

    „Es domāju, ka KNAB varētu sniegt informāciju vismaz uz diviem vai trim jautājumiem. Vispirms, kā tas nākas, ka partijas tiek kreditētas. Es domāju, lielākai daļai partiju, kas ir Saeimā, tām ir parādi. Kas tas tāds ir? No kā tas nāk? Vai tā nav slēptā kreditēšana? Otrs, kā tas nākas, kad nāk vēlēšanas, dažādas PR kompānijas, mediji visi kā viens uzceļ cenas par saviem pakalpojumiem līdz kosmosam. Tad būs faktiski nevis partiju neatkarība finansēta, bet mediju grupu rosība,” norādīja Urbanovičs.

    Ja valsts piešķirs lielāku atbalstu partiju darbības nodrošināšanai, tā varēs vairāk arī no tām prasīt, norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Birojā arī uzsver – turpmāk būtu ne vien jāsamazina ziedojumu limits, bet arī jānosaka kopējais maksimālais ziedojumu apjoms, ko partija drīkst pieņemt ziedojumos. Jo pretējā gadījumā partiju ienākumu īpatsvara palielināšana no valsts budžeta pati par sevi negarantēs neatkarību no privātpersonu ziedojumiem un attiecīgi – ziedotāja.

    KNAB arī norādīja, ka valdības rīcības plānā, kurš stājies spēkā 07.maijā, iekļauts uzdevums Tieslietu ministrijai kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izstrādāt grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā atbilstoši Saeimas atbalstītajam valsts finansējuma partijām piešķiršanas modelim. Minētā uzdevuma izpildes termiņš –  2020.gada 31.marts.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti