Dienas ziņas

Patversme Kabilē atgūstas pēc ugunsgrēka

Dienas ziņas

A. Lukašenko inaugurācija izraisa protestu vilni

Sabiedrība iecietīga pret kontrabandistiem

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir iecietīgs pret kontrabandas precēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijā joprojām saglabājas samērā augsta iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas preču iegādi, jo vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju uzskata, ka tas nav nekas nosodāms. Šādu viedokli pauž nedaudz vairāk iedzīvotāju nekā pērn, liecina tirgus un pētījuma centra SKDS aptauju rezultāti. Populārākās kontrabandas preces joprojām ir tabaka, degviela un alkohols.

ĪSUMĀ:

  • Aptauja: līdzīgi kā citus gadus salīdzinoši daudz pērk un patērē kontrabandas preces.
  • Katrs desmitais pircis kontrabandas tabakas izstrādājumus, 20. – alkoholu un degvielu.
  • Katrs trešais smēķētājs atzinis, ka ir pircis kontrabandas cigaretes.
  • Kaktiņš: Šis rādītājs nedaudz ir uzlabojies, tomēr joprojām salīdzinoši liels.
  • Aptuveni trešdaļai aptaujāto  kontrabandas preču patēriņš ir pieņemams.
  • Kaktiņš: Kontrabandu neizskaudīs tikai ar ierobežošanu, jautājums ir par nodokļu slogu.
  • Nodokļu un muitas policija novērojusi, ka cilvēki arvien biežāk gatavi ziņot par pārkāpumiem.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā situācija ir līdzīga citiem gadiem – salīdzinoši liela daļa cilvēku kontrabandas preces pērk un tās patērē, stāstīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

“Ja runājam par tabaku, tad apmēram katrs desmitais iedzīvotājs atzīst, ka pēdējā gada laikā pats ir pircis. Nu, mēs redzam, ka apmēram viens no divdesmit ir pircis arī degvielu un alkoholu. Manā skatījumā tie ir salīdzinoši lieli skaitļi,” atzina Kaktiņš.

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir iecietīgs pret kontrabandas precēm
00:00 / 02:29
Lejuplādēt

Katrs trešais smēķētājs atzinis, ka ir pircis kontrabandas cigaretes. Savukārt divas trešdaļas zina, kur var iegādāties šo preci.
Kaktiņš atzina, ka šis rādītājs nedaudz ir uzlabojies, tomēr joprojām salīdzinoši liels.

Ja raugās uz reģioniem, tad joprojām Latgalē ir vislielākā kontrabandas preču izplatība. Tas skaidrojams ar tuvumu Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe stāstīja, ka Latvija visbiežāk tiek izmantota kā nelegālo cigarešu tranzītvalsts.

Kontrabandas cigarešu daudzumu, kuru ieved no Baltkrievijas un Krievijas, Latvijas iedzīvotāji nemaz visu nevar patērēt. Viņa uzsver, ka dienestiem ir atbildīgs un grūts darbs sargāt visu Eiropu no kontrabandas cigarešu plūsmām.

“Burtiski katru dienu tiek konstatētas nelegālās cigaretes. Vienu dienu tas var būt viens bloks cigarešu. Nākamā dienā tie var būt četri, pieci, desmit, divdesmit miljoni cigarešu, bet tas notiek katru dienu,” stāstīja VID pārstāve.

Kopumā cenas dēļ cilvēki pērk kontrabandas preces, tomēr starp atbildēm parādās arī citi viedokļi, piemēram, iedzīvotāji uzskata, ka šīs preces ir kvalitatīvākas. Viens no cēloņiem ir arī preču pieejamība. Piemēram, Latvijā kopš maija ir aizliegts tirgot cigaretes ar mentolu, savukārt citās valstīs šāds aizliegums nav.

Vēl gada laikā būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atbild, ka par spīti valstij pērk nelegālās preces.

Vēl būtisks rādītājs ir apkārtējo cilvēku tolerance pret kontrabandas preču iegādi.

“Ja mēs skatāmies iecietību, tad apmēram katrs trešais ir diezgan izteikti neiecietīgs, plus vēl trešdaļa ir tā kā drīzāk neiecietīga. Nu, mums paliek pāri apmēram katrs trešais, kam kontrabandas lietas liekas diezgan pieņemamas,” norādīja Kaktiņš.

Cēloņi iecietībai ir vairāki – viens, ka cilvēki apzinās, ka tas ir naudas aspekts. Savukārt otrs – attieksme pret valsti, jo, iegādājoties kontrabandas preces, netiek maksāti nodokļi.

To respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nav nosodāma, pat nedaudz pieaudzis no 26% pērn līdz 28% šogad, attiecīgi līdz 60% sarucis to cilvēku skaits, kas kontrabandu uzskata par nosodāmu darbību.

Un tas ir bīstams signāls ne vien muitniekiem, bet liecina arī par neuzticēšanos valstij kopumā.

“Tas, kā mēs redzam, ko politiķi dara ar mūsu nodokļiem. Vai mēs uzskatām, ka tas viss ir labi darīts. Ja runājam par kontrabandu, tad protams šeit ir stāsts – vai apzināti esam gatavi samaksāt vairāk, skaidri zinot, ka varētu pirkt lētāk kreiso preci, bet mēs apzināti sakām – nē, mēs mūsu pašu sūri grūti pelnīto naudiņu maksāsim vairāk, daļu atstājot valstij, jo valsts dara labas lietas,” attieksmi skaidroja Kaktiņš.

Kaktiņš pauda, ka kontrabandas preces izskaust tikai ar ierobežošanu nevarēs. Tas ir jautājums par nodokļu slogu.

“Jo augstāki nodokļi, jo lietas ir nepieejamākas, jo cilvēkiem tomēr ir lielāka vēlme pirkt kontrabandu – nelegālas preces tikai tāpēc, ka tās ir lētākas,” skaidroja Kaktiņš.

Viņš iesaka salāgot nodokļus ar iedzīvotāju pirktspēju, tāpat svarīga ir cilvēku attieksme pret valsti un nodokļu sistēmu.

Arī Šmita-Roķe uzsver, ka ir nepieciešams samērīgi sabalansēt iedzīvotāju ienākumus ar akcīzes nodokļu apjomu, tad arī sabiedrības attieksme šajā jautājumā mainīšoties.

“Ja sabiedrības attieksme mainīsies, un pateiks: „Nē, es negribu pirkt kontrabandu. Es labāk nopirkšu legālo cigarešu paciņu, jo es zinu, ka par to gan sataisīs to ceļu, gan man būs [nodrošināta ārstēšanās] veselības ārstniecības iestādēs, gan maniem vecākiem būs nodrošināta pensija”. Ja šī domāšana mainīsies, nebūs pieprasījuma un vienkārši nebūs vajadzīgs arī piedāvājums. Iedzīvotāju pirktspēja ir vienlīdz svarīga ar sabiedrības attieksmes maiņu, un pilnīgi tas korelējas,” norādīja Šmita-Roķe.

Vēl viņa pauda, ka vajadzētu domāt arī par aprites ierobežojumu pārdomātu noteikšanu. Kā arī svarīgs ir tehniskais nodrošinājums uz robežām, lai attiecīgie dienesti spētu identificēt pārkāpējus. Ne mazāk svarīga ir sadarbība starp kontrolējošajām iestādēm, kuru Šmita-Roķe uzteic.

Arī "SSE Riga" profesors Arnis Sauka norādīja, ka akcīzes nodoklis ir viens no instrumentiem, kā cīnīties ar kontrabandas precēm, taču pilnībā šo izskaust Latvijā nebūtu iespējams. Viņš vēl norādīja, ka kopumā situācija kontrabandas preču kontekstā Latvijā uzlabojas.

Salīdzinot ar 2013. gadu, iedzīvotāju attieksme ir būtiski mainījusies. Tolaik 46% respondentu uzskatīja, ka kontrabanda nav nekas nosodāms un tikai 42% bija pretējās domās.

Arī Nodokļu un muitas policija novērojusi, ka cilvēki arvien biežāk gatavi ziņot par novērotiem likumpārkāpumiem.

“Mēs būtībā nepārtraukti saņemam [ziņojumus], nav tādas nedēļas, kad mēs nesaņemtu kādas iedzīvotāju sūdzības, ka tādā un tādā mājā tirgo nelegālas cigaretes. Mēs šo informāciju visu izskatām,”  atzina VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Piemēram, Kurzemē iedzīvotāji ļoti nosodoši izturas pret nelegālo cigarešu tirdzniecību un aktīvi ziņo par to tiesībsargājošāsm iestādēm. Un pēc kompānijas “Nielsen”  datiem tieši Kurzemes pilsētās nelegālo cigarešu patēriņš Latvijā ir zemākais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti