Par spīti svelmei, kas pēdējās nedēļās pārņēmusi Latviju, svētceļnieki ik dienas mēro vairākus desmitus kilometru, lai līdz 15.augustam nokļūtu gada lielākajos katoļu svētkos, kas Aglonā ik vasaru pulcē tūkstošiem ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm.
Viena no grupām, kas dodas uz Aglonu ir Valmieras svētceļinieki. Šīs grupas vadītāja Ausma Benuše klāsta, ka viņus lielā tveice nebaida.
„Mums ir piektā diena, jo no Valmieras izgājām 31.jūlijā. Grupā esam 23 cilvēki, ieskaitot mazulīti, kuram ir tikai pieci mēneši. Varētu teikt, ka esam diezgan jauneklīga grupa, jo mums pamatā iet jaunieši,” saka Benuše.
„Kas attiecas uz karstumu, tad svētceļniekiem ir tāda interesanta lieta: mums ir tāda sajūta, ka tās kataklizmas un milzīgie karstuma rekordi, par ko runā, mūs nemaz neķer. Mums ir mērķis iet, un mēs ejam, reaģējot, kā kurā brīdī nepieciešams. Tieši vakar, kad bija tas karstuma rekords, mēs bridām pa mežu, caur riktīgiem brikšņiem,” viņa klāsta un turpina:
Tiešām ir tāda sajūta, ka Dievs pasargā un mēs tam kaut kā stāvam pāri, jo katru gadu jau karstumā ir bijis grūti. Tas veids, kā pārvaram grūtības, tiešām ir kopā ar Dievu. (..) Tad mēs vēl mazliet eksperimentējam ar jauniem ceļiem. Piemēram, ejot uz Dzērbeni, mēs gājām pa bijušo dzelzceļu, kur izrādījās, ka ir ļoti laba taka. Un caur to mēs zināmā mērā arī bijām pasargāti, jo tur bija vēsāk. Un, kad uzpūta vējiņš, mēs smējāmies, ka noteikti šeit ir labāk, nekā sēdēt lielpilsētā, sakarsētā dzīvoklī ar ventilatoru,” norāda Benuše.
Jau jūlija beigās ceļā devās svētceļnieku grupas no Liepājas un Ventspils, kas līdz Aglonai mēros aptuveni 450 kilometru; ceļā pašlaik ir arī vairākas grupas no Rīgas, Jelgavas, Gulbenes un citām vietām.
