Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Tomu Pastoru

Zoom intervija ar Krišjāni Kariņu

Kariņš: Jurašam nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora izvēlē

Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) piekrīt, ka Jaunās konservatīvās partijas politiķim Jurim Jurašam, kuram Ģenerālprokuratūra izvirzījusi apsūdzību par valsts noslēpuma izpaušanu, nevajadzētu piedalīties ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā.

Kariņš LTV raidījumā “Rīta panorāma” atzina, ka piekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) viedoklim, ka Jurašam ētisku apsvērumu dēļ nevajadzētu piedalīties vērtēšanā.  

Kuru no 8 ģenerālprokurora amata kandidātiem virzīt apstiprināšanai Saeimā, izlems Tieslietu padomes 15 locekļi, un Jurašs tajā piedalās kā Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs.

Kariņš norādīja, ka formāli pārkāpuma nav, bet tā kā Jurašam izvirzīta apsūdzība, ko uztur prokuratūra, viņam vajadzētu sevi atstatīt no vērtēšanas, lai nebūtu nekādas aizdomu ēnas.  

“Cilvēkam pašam jāuzņemas atbildība, jāsaprot, ka dažiem tas izskatītos aizdomīgi, un, lai tā aizdomu ēna atkristu, vajadzētu pašam atstatīties,” sacīja Kariņš.

KONTEKSTS:

Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn septembrī sāka skatīt lietu par Juraša, kurš iepriekš bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, iespējamo valsts noslēpuma izpaušanu.

Notikumi sākās pirms vairāk nekā četriem gadiem. Ap to laiku Jurašs esot saņēmis viena miljona eiro kukuļa piedāvājumu, lai palīdzētu Igaunijas uzņēmējam Oļegam Osinovskim izvairīties no atbildības kriminālprocesā par “Latvijas dzelzceļa” nu jau bijušā vadītāja Uģa Magoņa kukuļošanu. Pēc Juraša iesnieguma KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamu viņa piekukuļošanas mēģinājumu.  

Dažus gadus vēlāk Jurašs par Igaunijas uzņēmēja Osinovska piedāvājumu pastāstīja žurnālistiem. Pēc Juraša intervijas Latvijas Televīzijai un žurnālam "Ir" tika uzsākta izmeklēšana par valsts noslēpuma izpaušanu. Savukārt lietu par iespējamu mēģinājumu piekukuļot Jurašu KNAB izbeidza.

Prokuratūra norādīja, ka Juraša atklāsmes medijiem esot notikušas laikā, kad veiktas operatīvās darbības, tāpēc izmeklētājiem nācies izbeigt operatīvo lietu. Sākotnēji prokurors Aivis Zalužinskis gan secināja , ka pamata kriminālprocesam nav, jo nav pierādīts, ka KNAB operatīvās izstrādes lietu izbeidzis tieši Juraša intervijas dēļ, kā arī atzina, ka informācija par korupciju nedrīkst tikt uzskatīta par valsts noslēpumu.

Prokurora Zalužinska lēmumu atcēla viņa priekšnieks un nozīmēja citu prokuroru, kurš nonāca pie pretējiem secinājumiem. Gan Jurašs, gan korupcijas pētnieki iepriekš pauda viedokli, ka kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu ir izrēķināšanās. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti