Virsprokurors atcēlis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Jurašu

 Virsprokurors atcēlis lēmumu izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neminot aizdomās turētā vārdu, vakar Ģenerālprokuratūra izplatīja preses paziņojumu par to, ka Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēlis prokurora 15.jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto personu. Prokurors bija nolēmis izbeigt lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Lieta nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

Pagaidām detalizētāku informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kas tieši Adleru nav apmierinājis prokurora lēmumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Adlers atcēlis Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Aivja Zalužinska lēmumu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Jurašu.

Iepriekš DP lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu, taču Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Vērtējot Juraša žurnālistiem sniegtās informācijas saturu, prokurors nav konstatējis, ka šī informācija saturētu ziņas par operatīvās darbības saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā. Tāpat Jurašs nav atklājis informāciju par šī korupcijas gadījuma izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu operatīvās izstrādes lietā, teikts lēmumā.

"Dotajā gadījumā nekāds reāls un nopietns apdraudējums valsts drošībai nav radīts arī tā iemesla dēļ, ka ziņotājs ir bijis pats Jurašs, nevis kāda cita trešā persona, kuras intereses iepriekšminētās Juraša sniegtās intervijas par kukuļa piedāvājuma faktu varētu aizskart. Jurašs pats ir bijis ziņotājs, pats arī izlēmis šo informāciju atklāt sabiedrībai. Turklāt no intervijām kopumā konstatējams, ka to sniegšanas mērķis ir bijis saistīts ar uzmanības pievēršanu KNAB pastāvošai problemātikai," norādīts aģentūras LETA rīcībā esošajā Zalužinska lēmumā.

Jurašs jau iepriekš neizslēdza, ka būs mēģinājumi izdarīt spiedienu uz virsprokuroru, lai panāktu prokurora Zalužinska lēmuma atcelšanu.

Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklēja DP.

Šajā lietā DP iepriekš nopratināja "Ir" žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.

Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Viņš šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.

Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un tika ievēlēts Rīgas domē.

Tikmēr šogad pavasarī Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Šobrīd lieta ir Limbažu rajona tiesā un pirmā tiesas sēde paredzēta 8.septembrī.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti