Izbeidz kriminālprocesu pret bijušo KNAB darbinieku Jurašu

Neskatoties uz Drošības policijas (DP) ierosinājumu uzrādīt apsūdzību, prokurors nolēmis izbeigt kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu pret Rīgas domē ievēlēto bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), liecina aģentūras LETA rīcībā esošais prokurora lēmums.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Aivis Zalužinskis secinājis, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Lēmumā secināts, ka Juraša atklātā informācija nav atzīstama par tādu valsts noslēpumu, kura izpaušana varēja nodarīt kaitējumu Latvijas drošībai. Tāpat Juraša rīcība neapdraudēja KNAB operatīvo darbību vai šajās darbībās iesaistīto personu identitāti.

Līdz ar lietas izbeigšanu atcelts Jurašam noteiktais drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts.

Vērtējot Juraša žurnālistiem sniegtās informācijas saturu, prokurors nav konstatējis, ka šī informācija saturētu ziņas par operatīvās darbības saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā. Tāpat Jurašs nav atklājis informāciju par šī korupcijas gadījuma izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu operatīvās izstrādes lietā, teikts lēmumā.

"Dotajā gadījumā nekāds reāls un nopietns apdraudējums valsts drošībai nav radīts arī tā iemesla dēļ, ka ziņotājs ir bijis pats Jurašs, nevis kāda cita trešā persona, kuras intereses iepriekšminētās Juraša sniegtās intervijas par kukuļa piedāvājuma faktu varētu aizskart. Jurašs pats ir bijis ziņotājs, pats arī izlēmis šo informāciju atklāt sabiedrībai. Turklāt no intervijām kopumā konstatējams, ka to sniegšanas mērķis ir bijis saistīts ar uzmanības pievēršanu KNAB pastāvošai problemātikai," norādīts prokurora lēmumā.

Jurašs teica, ka prokurors Zalužinskis ir precīzi atzīmējis apstākļus, kas bija jāņem vērā, vērtējot šo kriminālprocesu.

"Prokurora lēmums ir izsvērts un kvalitatīvs, jo informācija par koruptīvu gadījumu nedrīkst būt valsts noslēpums. Kriminālprocesa ierosināšana no paša sākuma bija absurda, un es to varētu zināmā mērā raksturot kā KNAB un Ģenerālprokuratūras uzmanības novēršanu no tā, ka šīs iestādes nebija atbilstoši likumam savlaicīgi sākušas kriminālprocesu par kukuļa piedāvāšanu man. Kā zināms, tad likums man liedza pašam veikt šī gadījuma izmeklēšanu. KNAB un prokuratūra maldināja sabiedrību, ka manis sniegtā informācija par kukuļa piedāvāšanu tiek pārbaudīta," uzsvēra Jurašs.

Neskatoties uz lietas absurdumu, DP acīmredzot bijis tikai viens uzstādījums, proti, lietu nodot kriminālvajāšanai ar cerību, ka tā nokļūs vēlāk tiesā, teica Jurašs. Šādos apstākļos Jurašam pastāvētu liegumi un risks, ka nākotnē, atgriežoties darbā valsts struktūrās, drošības iestāde varētu neizsniegt viņam pielaidi valsts noslēpumam.

Jurašs neizslēdz, ka būs mēģinājumi izdarīt spiedienu uz virsprokuroru, lai panāktu prokurora Zalužinska lēmuma atcelšanu.

Jau ziņots, ka Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklēja DP.

Šajā lietā DP iepriekš nopratināja "Ir" žurnālisti Indru Spranci un LTV žurnālistu Ivo Leitānu.

Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Viņš šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.

Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un tika ievēlēts Rīgas domē.

Tikmēr šogad pavasarī Ģenerālprokuratūra tiesai nodeva krimināllietu, kurā par kukuļošanu apsūdzēts Magonis un Osinovskis. Šobrīd lieta ir Limbažu rajona tiesā, un pirmā tiesas sēde paredzēta 8.septembrī.

 

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti