Džons Bērds uzsver, ka ir svarīgi stāties pretī Krievijas agresijai un parādīt, ka izdarītajam būs sekas, tāpēc Kanāda ir palielinājusi sankciju sarakstu ar indivīdiem un uzņēmumiem.
Esam ļoti satraukti ne tikai par Krievijas militāro bruņošanos pie Ukrainas robežas, bet arī par provokatoriem un bandītiem, kuri nosūtīti uz reģionu, lai gūtu kaut kādu ieganstu militārai rīcībai," saka Bērds.
Kanādas ārlietu ministrs uzsver, ka ir absolūti nepieņemami, ka 2014. gadā viens vīrs Kremlī var izdomāt pārzīmēt Eiropas robežas, tāpēc ir būtiski brīvību mīlošiem cilvēkiem sanākt kopā un pret to cīnīties.
"Kanāda pilnīgi noteikti turpinās atbalstīt Ukrainu. Mēs piedāvāsim ievērojamu finansiālo paketi, asistējot Starptautiskajam Valūtas fondam. Atbalsts ir gandrīz ceturtdaļmiljards Kanādas dolāru. Uz vēlēšanām nosūtīsim savus novērotājus un piedalīsimies EDSO misijā," norāda Bērds.
Kanāda sola atbalstu arī Baltijai un Polijai – uz reģionu plānots nosūtīt sešus iznīcinātājus.
Mēs ļoti nopietni uztveram dalību NATO. Mums ir svarīgi pienākumi un, protams, piektais paragrāfs ir pats galvenais," uzsver Kanādas ārlietu ministrs.
Bērds uzsver – Kanāda neatzīst Krimas aneksiju un turpinās izolēt Krieviju.
Mūsu pozīcija ir stingra uz skaidra. Kanāda nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pievienošanu Padomju Savienībai, un mēs neatzīsim arī Krimas pievienošu Krievijai," saka Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds.
Kā vēstīts iepriekš, sestdien, 26. aprīlī Latvijā viesojas Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds. Vizītē Bērds tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, apspriežot drošības politiku un ekonomisko sadarību.
