De Facto

Dubultpilsoņu lietas tiesā nav izbeigtas

De Facto

«Savējais» SM valsts sekretārs

Kalnmeiers «de facto» apstiprina «Parex» kriminālprocesa iestrēgšanu

Kalnmeiers apstiprina «Parex» kriminālprocesa iestrēgšanu

Savulaik prokuratūrā sāktais kriminālprocess par bijušo “Parex” bankas īpašnieku rīcību ar bankas subordinēto kapitālu, kurā tiek skaidrota šī kapitāla izcelsme, iestrēdzis un ģenerālprokurors atturas sniegt komentārus par šī kriminālprocesa sekmīgu iznākumu, šovakar vēsta LTV raidījums “De facto”.

Islandes pieredze - bijušā premjera skatījums

Pētot, kā atbildības jautājumi risināti citās valstīs, “De facto” skaidroja, kā šie jautājumi risināti Islandē. Šajā valstī sabruka trīs lielākās bankas – to kopējās parādsaistības vairāk nekā 10 reizes pārsniedza valsts ekonomikas apmērus. Latvijā grūtības piedzīvoja viena no lielākajām komerciestādēm – “Parex” banka, kuras glābšana valstij izmaksāja miljardu. Islande no starptautiskajiem donoriem aizņēmās 10 miljardus dolāru. Latvijai bija pieejami 7,5 miljardi eiro, no kuriem izmantoja nedaudz vairāk kā pusi.

Tāpat kā Islandē, arī Latvijā tika vērtēta politiķu atbildība. Pie mums prokuratūra sāka kriminālprocesu, lai pārbaudītu tā laika valdības ministru un uzraugošo iestāžu amatpersonu atbildību. Islandē parlaments lēma, ka īpašas tiesas priekšā jāstājas pirmskrīzes laika premjeram Geiram Hārdem. Viņš intervijā “De facto” tiesāšanu sauc par farsu - īpaši izveidota izmeklēšanas komisija esot secinājusi, ka visa atbildība jāuzņemas baņķieriem.

“Var vainot lēmuma pieņēmējus, politiķus par to, ka tika radīta vide, kas nekādi nereaģēja uz baņķieru agresīvo rīcību, bet tas ir process, kas joprojām turpinās. Ir virkne krimināllietu, kur prokuratūra apsūdz baņķierus nelikumībās. Es par to neko daudz gan nezinu, jo ne manā varā ir spriest tiesu, bet mums šeit ir likuma vara un jebkuram, kurš pārkāpa likumu, jārēķinās ar sekām,” sacīja Hārde, kuru tiesa atzina par vainīgu nolaidība, proti, viņš laikus nesasauca valdības sēdes, zinot, ka Islandes banku sektors nostājies sabrukuma priekšā.

Godmanis: Ja glābtu - būtu kriminālprocess, ja neglābtu - arī būtu kriminālprocess

Latvijā lēmumu par “Parex” pārņemšanu pieņēma Ivara Godmaņa vadītā valdība – arī viņam vēlāk bija jādodas uz prokuratūru sniegt liecības, tāpat kā visiem pārējiem valdības ministriem.

“Ja es būtu domājis tā kā tīri savas ādas glābšanai politiski, varbūt vajadzēja pateikt, man nekāda interese nav par neko, tā ir privāta banka. Mēs atteicāmies naudu ieguldīt privātā bankā, tā bija pirmā atbilde [..] Es baidos, ka tad nu tiešām jau kriminālprocess būtu noslēgts. [..] bet man teica viens tiesībsargājošo iestāžu vadītājs – ziniet, ļoti vienkārši, ja jūs glābāt “Parexu” un banku sistēmu, ir kriminālprocess, nebūtu glābis, arī būtu kriminālprocess,” situāciju savulaik “De facto” atminējās Godmanis.

2010.gada augustā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Prokuratūras lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu lasāms, ka valdība rīkojusies atbilstoši normatīvajiem aktiem un arī ieguldījumu veikšana bankā notikusi saskaņā ar valsts interesēm. Tam savulaik gan nepiekrita Valsts kontrole, kura revīzijā secināja, ka bankas pārņemšana iespējams notikusi bijušo tās īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. Lietas izbeigšanu arī bija sekmējis fakts, ka nevienai izmeklējošajai iestādei, piemēram, KNAB, Drošības policijai un arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestam nebija ziņu, ka kāds no lēmuma pieņēmējiem no abiem eksbaņķieriem būtu saņēmis kādus mantiskus labumus.

Latvijas un Islandes pieredzes izmeklēšanā - krasi atšķirīgas

Abās valstīs joprojām notiek izmeklēšanas saistībā ar baņķieru rīcību un šeit sekmes diametrāli pretējas. Divi bijušie Islandes baņķieri jau izcieš 4,5 gadu ilgu cietumsodu par krāpšanu, vēl divi gadi cietumā kādam Islandes finanšu ministrijas ierēdnim un sarakstu varētu turpināt. Reikjavīka baņķieru noziegumiem pieķērās īpaši nopietni, izveidojot speciālu prokuratūru, kurā šobrīd vairāk nekā 100 darbinieku šķetina vairāk nekā 100 lietas par iespējamiem baņķieru noziegumiem. Prokuratūras vadītājs “De facto” atzina, ka, visticamāk, nākamā gada beigās visas lietas jau būs nonākušas līdz tiesai un darbs sekmējies tāpēc, ka sapratuši – nav jēgas visos gadījumos izprast “lielo bildi”.

“Tas ir atkarīgs, kā jūs šo darbu uztverat. Ja gribēsiet atklāt pilnīgi visu, visai drīz būsi pazudis. Ir jākoncentrējas uz ļoti konkrētām lietām. Mums parlamenta izmeklēšanas komisija analizēja notikumus pirms krīzes un krīzes laikā un galvenos iemeslus. Tā ir tā lielā bilde, kas mums dod labu fona informāciju, lai izdarītu savu darbu. Bet mēs analizējam konkrētas situācijas. Jāskatās šaurāk, nevis mēģināt saprast visu, kas pagātnē noticis,” klāstīja specializētās prokuratūras vadītājs Olafurs Hauksons.

“De facto” norāda, ka Latvijā ar baņķieru atbildības jautājumiem gan nav sekmējies un šobrīd var secināt, ka ir mazas cerību, ka pēkšņi kas varētu virzīties uz priekšu. Prokuratūra jau labu laiku vērtē "Parex" bijušo īpašnieku atbildību saistībā ar bankas subordinētā kapitāla izcelsmi – taču, kā “De facto” atzina ģenerālprokurors, panākumu šobrīd īsti nav.

“Nav jau noslēpums, kamdēļ tika šis process uzsākts – tika izvirzīts apgalvojums, ka subordinētais kapitāls ir veidots faktiski izmantojot bankas līdzekļus un ir nepieciešams izsekot šo līdzekļu virzību – vai tas ir vai nav tā, ka šie paši bankas līdzekļi, noguldītāju nauda ir izmantota kapitāla palielināšanai. Un ja nav iespējams izsekot šai ķēdei, tad, protams, nevar būt gala secinājumi konkrēti, ka tas tā ir bijis vai nav,” intervijā raidījumam sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kavēšanās iemesli ir dažādi

Iemesls, kāpēc izmeklēšana nesekmējas – vairākas valstis neatbildot uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. Piemēram, Šveice jau izsenis esot labi zināma, kā valsts, kura ar savu banku informāciju nedalās. Kalnmeiers arī neslēpj, ka ar šo procesu jau kopš tā sākšanas strādā tikai viens procesa virzītājs – vairāk spēku piesaistīt neesot lietderīgi. Vaicāts – vai lieta tā arī nenoguls atvilktnē zem pamatīgas putekļu kārtas un tā arī beigsies ne ar ko, ģenerālprokurors nemaz nenoliedz, ka arī šādu scenāriju nevar izslēgt.

“Faktiski paliks tādā veidā, ka nav iegūta informācija un ja mēs nevaram pierādīt, tad visas šaubas tiek tulkotas par labu iespējami vainīgajām personām, bet šāds punkts vēl nav pielikts un pagaidām vēl netaisāmies pielikt, jo mēs mēģinām izmantot visas iespējas, lai vismaz iegūt informāciju,” sacīja Kalnmeiers.

Diži sekmējies nav arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbs, izmeklējot kādu gadījumu, kurā Kargins un Krasovickis iespējams mēģināja izvairīties no tiesas lēmuma izpildes. Savulaik “De facto” jau vēstīja, ka abi kungi saviem dēliem uzdāvināja tiesības uz miljonos mērāmiem noguldījumiem “Parex” bankā, tādējādi radot aizdomas, ka viņi mēģina izvairīties no šo līdzekļu apķīlāšanas. Pirmās instances tiesas civiltiesiskā kārtā šos līgumus jau atzinušas par spēkā neesošiem, bet policijā izmeklēšana turpinoties – tiesa, sāktais kriminālprocess savulaik jau izbeigts, bet pēc tam tomēr atjaunots.

“Šobrīd ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē joprojām notiek izmeklēšana KP, kas tika uzsākts par izvairīšanos no tiesas lēmuma izpildes, tā kā procesā joprojām notiek izmeklēšana, policija nesniedz nekādus komentārus, jo svarīgākais ir atklāt visas noziedzīgās darbības, lai tad pierādītu attiecīgo personu vainu,” sacīja Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.

Plašākus komentārus policija un it īpaši prokuratūra nesniedz, lai neietekmētu tiesās esošās daudzās cilvilprasības pret bijušajiem bankas īpašniekiem. Privatizācijas aģentūra un “Reverta” no Kargina un Krasovicka mēģina piedzīt zaudējumus kopā aptuveni 160 miljonu latu apmērā.

“Lielākajā daļā tie ir zaudējumi, kas bankai nodarīti dēļ tā, ka abi bijušie akcionāri ir slēguši bankai īpaši neizdevīgus darījumus, paši ar sevi ar saviem tuviem radiniekiem un tā tālāk. Un šie zaudējumi ir krājušies jau laika periodā jau sākot no 95.gada, tad iedomājamies, cik tā summa ir liela, jo tas laiks ir pietiekoši ilgs, darbojoties pretēji paši bankas interesēm,” norādīja zvērināta advokāte, “Revertas” pārstāve Ginta Sniedzīte.

"Revertas" un Rema Kargina kaujas tiesas zālē

Sekmes gan bijušas mainīgas, it sevišķi, ja tās salīdzina ar baņķieru panākumiem. Rīgas apgabaltiesa aizvadītā gada nogalē “Revertas” prasību apmierināja tikai daļēji – prasīto 60 miljonu vietā no Kargina un Krasovicka nolēma piedzīt zaudējumus vien vairāk nekā 3 miljonu latu apmērā. Spriedums gan pārsūdzēts. Un šonedēļ vēl kādā prasībā tiesa prasīto vairāk nekā 700 tūkstošu latu vietā piedzina vien 26 tūkstošus. Šie panākumi šķiet nelieli, ja ņem vērā, ka maija beigās Rīgas apgabaltiesa apmierināja Kargina dēla Rema prasību par bankā noguldītā termiņdepozīta priekšlaikus izmaksu, kas nozīmē - bankai Kargina dēlam jāizmaksā vairāk nekā 10 miljoni latu. Arī šis spriedums gan nav stājies spēkā.

“Bet ir otra lieta, kas viena no bijušo akcionāru bijušajām sievām cēla, un tur banka uzvarēja, līdz ar to nevar teikt, ka tā kopēja tendence ir izcili negatīva, tā kopēja tendence ir vairāk pozitīva,” uzskata Sniedzīte.

Un vēl kāds mīts, ko būtu vērts kliedēt – amatpersonas līdz šim uzsvērušas, ka ne Kargins, ne Krasovickis par saviem noguldījumiem bankā procentus fiziski nesaņem – tie nonāk tiesu izpildītāju kontā. Bet viņu tuvinieki gan tos saņem, piemēram, Rema Kargina 15 miljonus eiro vērtais noguldījums, saskaņā ar bankas publiskajos pārskatos pieejamo informāciju, pelna 12% - jeb pārrēķinot - 1,8 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti