Pēc viņas teiktā, liberālā demokrātija atrodas pārmaiņu periodā, arī sabiedrība un tehnoloģijas. “Tieši tāpat, kā mēs mainīsimies, mainīsies demokrātija un tās izpausmes,” sacīja Kalniete. Lielākais izaicinājums politikā ir – kādā veidā pārmaiņu laikā saglabāt institucionālos pamatus, uz kā balstās sabiedrība, un nepieļaut paniku, ko rada labēji un kreisi noskaņoti radikāļi.
Kalniete akcentēja, ka liberālās demokrātijas krīze nav lokāla, bet globāla, un tā aptver Amerikas Savienotās Valstis un arī Eiropas Savienību.
Tāpēc ir būtiska integrācija, “saglabāt vajadzību pēc demokrātijas un suverenitātes”.
Eiropas Parlamenta deputāte ir pārliecināta, ka liberālā demokrātija Baltijas valstīs īpaši necietīs, jo eksperimentus ar populistiem neatļauj to stāvoklis – “vajadzība pēc drošības uzliek mums mērenu nacionālu sapratni”, ko var redzēt arī tautas priekšstāvju vēlēšanās. Taču ir viens “vājinošs faktors”, kas atstāj iespaidu uz liberālo demokrātiju, un tā ir emigrācija.
Tik liela emigrācija un cilvēku aizbraukšana nebija vērojama kopš Otrā pasaules kara, sacīja Kalniete. No Austrumeiropas valstīm aizbrauc izglītotākie cilvēki – arī tie, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Tas rada “demokrātisku tukšumu” un rada “nepieciešamību pēc kādas virtuālās sienas būvēšanas, lai nosargātu mūsu identitāti”.
“Tie ir milzīgi intelektuālie resursi, kas no Latvijas ir aizbraukuši uz pārtikušajām valstīm,” uzsvēra Kalniete.
