Jūrmalas domes deputāts no "Tev, Jūrmala" saraksta un Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms stāsta, ka zemes gabalu 4. līnijā 1A domes deputāti apbūvei izlēma nodot 2016. gadā. Zemes gabala teritorijā kādreiz bijuši pamati, bet netālu ir villa "Adlera", kura pieder bijušo "Parex" akcionāru ģimenei.
Otrpus takai, tieši pretī it kā sabiedriskajai būvei, tas pats saimnieks savulaik iegādājies trīs apvienotus zemes gabalus, kas atrodas ar priedēm apaugušās kāpās starp liedagu un pirms vairākiem gadiem uzceltām ēkām. Tās dome ļāva būvēt kā viesnīcas, taču dzīvē tiek izmantotas kā glauni apartamenti jeb daudzdzīvokļu mājas. Tagad kāpu augstākajā daļā atkal ir plāns par it kā sabiedrisku būvi.
"[Teritorija] ir pilnīgi neapbūvēta. Vēsturiski [materiāli] liecina, ka senos laikos it kā kaut kas ir bijis pašā pludmalē. Šeit kāpas augšpusē nekas nav bijis. Tas ir katra cilvēka sapnis - nopirkt kāpu, pēc tam panākt, ka pašvaldība paceļ roku un īpašuma vērtībai pāris nulles pieliekas klāt," norādīja Kronblūms.
Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs stāsta, ka Jūrmala savulaik varēja atšķirties no citām kūrortpilsētām ar to, ka, staigājot pa pludmali, krastā nerēgojās ēkas, bet gan priežu audzes. Tāpēc biedrība sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv aicina parakstīt iniciatīvu pasargāt kāpas no apbūves. Jaunākajā celtniecības vietā redzams, ka vairākas priedes ir nokaltušas vēl pirms buldozeru ierašanās. "Es negribētu apgalvot, ka tā ir noteikta ļaunprātība. Pirms 2016. gada, kad mēs šeit gājām un apsekojām - vai tiešām šeit ir kāds ķieģelītis - tad šādas ainas te noteikti nebija," sacīja Kronblūms.
Ķieģeļus vai pamatus starp priedēm kāpās nav atradusi arī Jūrmalas dome, kas izšķīrās atļaut būvniecību. Tomēr Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece saka – pirms simt gadiem pie pašas jūras kaut kāda apbūve ir bijusi. "Četrdesmitajos gados pilnīgi noteikti. Kad šī apbūve ir gājusi bojā, grūti pateikt. Uz atjaunošanas brīdi tas jau bija zemes gabals bez apbūves," teica Zvejniece. Zeme atrodas publiskās apbūves teritorijā, kas nozīmē – tur jāceļ kas tāds, kas pieejams visai sabiedrībai.
Zvejniece stāstīja, ka zemesgabalā ir piedāvāta viesu nama būvniecība. Savukārt uz Latvijas Radio norādījumu, ka situācija ir līdzīga "Parex" īpašnieku ģimenes nama celtniecībai, kas savulaik būvēta kā viesu nams, Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja skaidroja, ka pirmajā gadījumā tā ir daudzfunkcionāla ēka. "Tur ir ļoti dažādas funkcijas - tur ir gan neliela koncertzāle, gan baseins, gan SPA zona. Tā nav kā viesu māja," teica Zvejniece.
Fakts, ka villas koncertzāli cauru gadu izmanto viena ģimene, domei šaubas par visas sabiedrības interešu ievērošanu neraisa. Arī koku nokalšana tieši vietā, kur plānota nākamā apbūve, nav domes darīšana. Zvejniece norāda, ka viedoklis par nokaltušajiem kokiem būs jāizsaka mežu speciālistiem, no kuriem lokālplāna izstrādes ietvaros tiks saņemti atzinumi.
Portālā manabalss.lv savāktos parakstus pret kāpu apbūvi dome nedomā ņemt vērā, jo frāzes esot pārāk deklaratīvas. Tā vietā jūrmalnieki tiek aicināti sniegt konkrētus un rakstiskus priekšlikumus. Savukārt Kronblūms no Jūrmalas Aizsardzības biedrības norāda Nacionālās apvienības vadītās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības nenostāšanos kāpu pusē.
"100% varēja atcelt šī zemes gabala apbūvi, jo līdzīgos apstākļos, kad ministrs bija [Edmunds] Sprūdžs, viņš atcēla liela meža apbūvi. VARAM ļoti dīvaini rīkojas. Mums ir ļoti liela pārliecība, ka viņi varēja atcelt šo apbūvi," teica Kronblūms.
Jūrmalas dome sabiedrību nokaitinājusi ne tikai ar atļaujām kāpu apbūvei. Kritiku tā izpelnījusies arī vairākos gadījumos, kad uzceltas it kā viesnīcas vēlāk dokumentos pārveidojusi par dzīvokļu apartamentiem. Celt dzīvokļu namus uzreiz nedrīkstētu, bet sākotnējais mērķis par tūristu pieplūdi un naudu budžetā uz apbūvēta kāpu rēķina netiek sasniegts.