Rēķiniem it kā jākļūst taisnīgākiem, taču vēl aktuālāka būs problēma, ka daudzi savus atkritumus ievieto svešos konteineros.
Prasība turpmāk svērt izvedamos atkritumus bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmēji strīdējās un Jūrmalas domes konkurss par gružu apsaimniekošanu ieilga vairāku gadu garumā. Beigu beigās uzvarēja ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītā kompānija «Clean R». Pašlaik tā sākusi sagatavošanās darbus, lai no nākamā gada pavasara svērtu katru tukšojamo konteineru.
Uzņēmuma «Clean R» valdes loceklis Guntars Levics rāda jaunāko atkritumu izvešanas mašīnu, kas nule iegādāta tieši Jūrmalas apkalpošanai. Sistēma būs it kā vienkārša – katram konteineram zem vāka daļas būs piestiprināts čips, kas pēc izskata atgādina plastmasas pudeles korķi. Ar mašīnas raidītāju varēs nolasīt, tieši kura klienta konteiners izbērts. Savukārt masu noteiks, vispirms celšanas laikā nosverot pilnu konteineru, bet pēc iztukšošanas jau tukšu.
Pašlaik jūrmalnieki par kubikmetra gružu izvešanu maksā nepilnus deviņus eiro. Tarifs saglabāsies tāds pats arī pēc tam, kad mēslus sāks svērt, saka Guntars Levics.
Ja kāds būs izmetis konteinerā nojauktu ķieģeļu sienu, tas maksās dārgāk, ja tukšas kastes, būs lētāk.
Jaunā atkritumu apmaksas kārtība būs taisnīgāka, apgalvo «Clean R» vadītājs. It īpaši daudzdzīvokļu mājās, kur līdz šim visi maksā vienādi neatkarīgi no radīto atkritumu apjoma.
Guntars Levics sagaida, ka iedzīvotāji būs vairāk motivēti drazas šķirot, lai tādus smagus atkritumus kā stikls nogādātu šķirošanas vietās, kuru Jūrmalā esot gana daudz. Savukārt privātmāju saimniekiem būšot jāpārdomā, vai bioloģiskos atkritumus, piemēram, nopļauto zāli, labāk nekompostēt.
Jūrmalas centra daudzdzīvokļu namu pudurī līdzīgi kā citviet pa konteineram izlikts vairākās atklātās vietās. Taču atrodama arī tāda, kur lielie atkritumu konteineri it kā ir telpā zem jumta. Durvju gan tur nav, tādēļ sastaptā pensionāre stāsta, ka starp konteineriem naktis pārlaiž arī bezpajumtnieki. Ja novietne būtu slēdzama, vismaz šīs mājas iedzīvotāji būtu pasargāti no galvenā jūrmalnieku bieda sveramu atkritumu sistēmā – no tā, ka cilvēki savus atkritumus nesīs uz kaimiņa konteineru. Šā iemesla dēļ jūrmalnieki netic, ka turpmāk maksāt sanāks mazāk.
"Nu, ko padarīsi. Varbūt sanāks pat mazāk maksāt. Bet diez vai," savu viedokli par jauno kārtību pauž jūrmalniece. "Mums pilsētas vadība tāda, ka uz mazāku neies. Uz augstāku gan! Pa maciņu sitīs jebkurā gadījumā. Dzīvoju ar ģimeni, tāpēc mums, protams, sanāk liela atkritumu masa. Būtu labāk maksāt no cilvēka, jo man atkritumu ir ļoti maz."
"Vajag, lai pie katras mājas ir konteiners," saka Latvijas Radio sastapts jūrmalnieks. "Turklāt konteineriem jābūt slēdzamiem. Bet, ja paliek tā, kā ir pašlaik, ka konteineri ir kopīgi, nebūs zināms, kas tajos met un uz ko dalīt rēķinu. Viena māja ir liela ar daudz dzīvokļiem, citā - maz. Es domāju, ka konteineriem jābūt «zem atslēgas»."
Jūrmalas domei pašlaik nav konkrētu padomu, kā pilsētniekiem nodrošināties, lai viņu konteineros gružus nesaliktu svešie.
Sabiedrībai pašai jākļūst labākai, saka Pilsētsaimniecības un drošības komitejas priekšsēdētājs «zaļzemnieks» Jānis Lediņš.
Uzņēmuma «Clean R» vadībās pārstāvis Guntars Levics apgalvo, ka kompānija pašlaik strādājot pie risinājuma, ko piedāvāt rajonos, kur svešu atkritumu likšana konteineros ir izplatītākā. Problēmas esot arī privātmāju apvidos ielās, kas ved uz stacijām.
