Zemgales lauku ainavai allaž bijušas raksturīgas viensētas. Tāda ir arī ''Lielzariņu '' saimniecība Jelgavas novada Glūdas pagastā. Šajās mājās jau ceturtajā paaudzē saimnieko Eltermaņu dzimtas Jāņi.
„Mūsu mājā pat ne ar vienu vārdu nekad neviens nav pateicis, ka vajadzētu braukt nezin kur un meklēt, kur vairāk maksās. Es nesaprotu tos cilvēkus,” saka „Lielzariņu” saimnieks Jānis Eltermanis.
Saimniecība izveidota pagājušā gadsimta 20. gados. Sibīrijas vilciens gan brīnumainā kārtā šīm mājām gājis garām, bet kolhoza laikos nācies plašo māju un dārzu dalīt ar kaimiņiem. „Diemžēl tā tas bija, bet 1979. gadā mēs atpirkām visu no kolhoza un kļuvām atkal pilnvērtīgi saimnieki. (..) Kaut kā citādāk mēs nespējām,” saka Eltermanis.
Pēc neatkarības atgūšanas šeit atkal izveidota zemnieku saimniecība, vien lopu vietā tagad plešas labības lauki, bet par priekšteču darba tikumu atgādina senie darbarīki, no kuriem tagadējais saimnieks cer izveidot nelielu muzeju. Bet Jāņa paša lielais vaļasprieks ir dažādi vides objekti. Starp simtgadīgiem ozoliem un puķu dobēm slēpjas ap divdesmit dažādu piļu, kas veidotas gan no cementa, gan dažādiem vēsturiskiem materiāliem.
Jelgavas novada konkursā nominācijā "Sakoptākā viensēta-paaudzes mantojums" šogad iegūta pirmā vieta. Jānim tas bijis pārsteigums, tomēr viņš tic, ka šāds konkurss par savām saknēm liks aizdomāties vēl kādam, jo, kā zināms, nekur nav tik labi kā mājās.
