Laikraksta „Jaunais Vēstnesis” redaktore Māra Grīnberga sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja, ka satraukums Jēkabpils pašvaldībā ir ļoti liels, lai gan lēmums vēl pat nav pieņemts. Jau tagad esot skaidrs, ka vairākās Jēkabpils tuvumā esošajās vidusskolās tādu skolēnu skaitu, kā prasa IZM – vismaz 12 skolēni vienā klasē –, nodrošināt būs ļoti grūti. Tādējādi par skolu nākotni nāksies lemt pašai pašvaldībai, ņemot vērā tās rocību.
Jēkabpils apkaimē esošajos piecos novados pašlaik ir četras vidusskolas – Aknīstes, Salas, Viesītes un Zasas vidusskolas. Pašlaik sliktākā situācija ir Krustpils novada Atašienes vidusskolā un Jēkabpils novada Zasas vidusskolā.
„Pašvaldības ir aicinātas jau gadiem sakārtot skolu tīklu - tas taču nav nekāds noslēpums. Acīmredzot, tās mērķdotācijas ir par mazu, lai uzturētu visas skolas. Un [skaidrs ir] tas, ka vidusskolai ir vajadzīga kvalitatīva izglītība. Nevar uzturēt dārgu fizikas kabinetu divu vai četru skolēnu dēļ,” norāda Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Elga Ūbele. Viņas ieskatā, pašvaldībai vajadzētu nodrošināt vidusskolas klasēm ne tikai kabinetu uzturēšanu, bet arī apgaismojumu, remontu un citas lietas.
Savukārt Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks, deputāts Aivars Vanags raksturo situāciju Zasas vidusskolā: „Uz šo brīdi uz desmito klasi ir deviņi [bērni], bet doma ir, ka būs desmitais. Bet uz nākamo gadu desmitajai klasei prognoze varbūt nav tik bēdīga.”
Viņš ir pārliecināts, ka tuvākajā laikā ne Jēkabpils novadā, ne pārējos nobados nevienu vidusskolu neslēgs. Pašvaldība esot gatava iestāties par jebkuras izglītības iestādes pastāvēšanu un vajadzības gadījumā pārskatīt nākamā gada budžetu, ieplānojot papildu līdzekļus šādu klašu uzturēšanai.
Jau vēstīts par iespēju, ka pašvaldībām varētu nākties slēgt vairākas mazās vidusskolas. IZM iecerējusi, ka vidusskolas klasi varēs atvērt, ja tajā mācīsies vismaz 12 skolēni. Daudzviet šādu skaitu nav iespējams nodrošināt.
Skaidrojot ieceri aizvērt vai reorganizēt virkni vidusskolu ar mazu skolēnu skaitu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ceturtdien intervijā Latvijas Radio norādīja, ka vidusskolās būtiska ir specializēta un kvalitatīva izglītība, pēc kuras pieprasījums ir milzīgs, bet kuru nav iespējams nodrošināt ar mazu audzēkņu skaitu.