No teju 600 Madonas novadā strādājošajiem pedagogiem trešā daļa ir vecāki par 55 gadiem, bet jaunie skolotāji pārsvarā strādā sākumskolas posmā. Lai arī novada 19 skolās pašlaik skolotāju pietiek, daļai aizejot pensijā, jaunus pedagogus laukos piesaistīt nebūs viegli.
„Ja arī ir kāds jaunais pedagogs, kurš ir gatavs strādāt šajā jomā, tad dažkārt ir diezgan grūti šo piedāvājumu viņam atrast, kur viņam ienākt. Un otra puse ir arī tā, ka jautājums, ko tu šim jaunajam skolotājam vari piedāvāt,” saka Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne.
Inga Stradiņa Vestienas pamatskolā pašlaik ir jaunākā skolotāja. Pirms vairāk nekā 20 gadiem viņa pati beigusi šo skolu un uzskata, ka šobrīd lauku skolās jaunos pedagogus iespējams piesaistīt, vairāk balstoties uz emocionāliem, ne racionāliem apsvērumiem. Arī viņu Vestienā tur skaistā, tīrā vide un dzimtās puses patriotisms, nevis algas lapiņas saturs.
„Pragmatisku tiešām tādu apsvērumu diez vai te būtu ko atrast, man šķiet, ka tas vairāk ir emocionāli un patriotiski,” saka Inga.
Raksturojot savu kolektīvu, direktore Vera Gutāne atzīst, ka tas ir gana stabils un nemainīgs jau gadiem. Ir bijuši jaunie, kas atnāk, bet nereti arī aiziet.
Laukos bieži vien jāstrādā apvienotajās klasēs, kas jaunam speciālistam nav viegli, turklāt atalgojuma sistēma valstī joprojām nav godīga, salīdzinot lauku un pilsētas skolas, uzskata pieredzējusī iestādes vadītāja. „Nenoliedzami - lauku skolā darba samaksa ir zemāka nekā pilsētās, jo algas likme ir zemākā Ministru kabineta noteiktajā līmenī, šobrīd tā ir 420 eiro, bet pilsētās šī likme tiek paaugstināta,” norāda Gutāne.
No pērnā gada Madonas novada piecu vidusskolu absolventiem pedagoga profesiju izvēlējušies vien astoņi jaunieši.
