19. gadsimta beigās Teodors Hermanovskis bija Jaunjelgavas pilsētas skolas audzēknis. Vēlāk viņš stāvēja pie Latvijas dibināšanas šūpuļa un kļuva par pirmo satiksmes un darba ministru.
Par Teodoru Hermanovski saglabājies maz liecību. Padomju laikā viņa vārds izplēnēja arī no cilvēku atmiņām, bet 2020. gada 23. oktobrī pirmais satiksmes ministrs simboliski atkal atgriezās mājās. Turpmāk par Teodora Hermanovska ieguldījumu Latvijas labā vēstīs tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis, kurā attēlots viņa pirksta nospiedums.
Gulbis atminējās, no kurienes guva iedvesmu: “Kad izsludināja konkursu, es sāku meklēt materiālus, un arī konkursa rīkotāji bija atsūtījuši materiālus, kur bija arī Hermanovska pirmskara pase. 1936. gada pasēs cilvēkiem bija iekšā arī pirksta nospiedums, un arī viņa paraksts. Tādēļ visa tā ideja ir balstīta uz Teodora Hermanovska pirksta nospiedumu.”
Pieminekļa izveide izmaksāja ap 50 000 eiro, no kuriem pieci tūkstoši bija privātpersonu ziedojumi un labdarības izsolē savāktie līdzekļi, bet pārējais pašvaldības ieguldījums vēstures saglabāšanā.
Vēsturnieki slavē Hermanovska ieguldījumu Latvijas valsts pirmajos gados, tomēr Hermanovska biogrāfijā ir arī traips.
Viņu notiesāja par 450 000 ASV dolāru valsts naudas pazaudēšanu neveiksmīgā mēģinājumā iepirkt vilcienus.
Šādu summu vairākos maksājumos 1920. gadā Latvija pārskaitīja firmai “U.S.A. International Corporation” par dalību vilcienu un citu ar dzelzceļu saistītu mantu izsolē. Kā raksta profesors Ēriks Jēkabsons, valdība pirms tam uzdeva Hermanovskim pārliecināties par firmas “zolīdumu”. Firmu pārstāvēja daži amerikāņi, kuri Latvijā ieradās ar rekomendācijas vēstuli no viena ASV senatora. Hermanovskis kļūdaini pieņēma, ka valdība sadarbosies ar tobrīd labi zināmu ASV kompāniju.
Vēsturniece Irina Zeibārte nepārmet Hermanovskim ļaunprātību. Notikušais esot cilvēciska kļūda un sekas pieredzes trūkumam. Latvija toreiz naudu zaudēja arī citos darījumos, tomēr Hermanovska gadījums bija unikāls, jo viņš stājās tiesas priekšā. Piespriestos sešus mēnešus cietumā Hermanovskis nesēdēja noilguma dēļ, taču prasība atmaksāt valstij zaudējumus lika viņam pasludināt maksātnespēju. Zeibārte uzskata, ka atzinību Hermanovskis ir pelnījis tik un tā.
