Daniels Elksnītis ir 27 gadus vecs, ieguvis bakalaura grādu vides zinātnēs Latvijas Universitātē. Gadu studējis un strādājis arī Oslo, Norvēģijā. Latvijā viņš strādājis gan Valsts zemes dienestā, gan Dabas aizsardzības pārvaldē. Daniels projektam pieteicies, jo jau kādu laiku jutis aicinājumu kļūt par skolotāju. Septembrī viņš sāks darbu Priekuļu vidusskolā kā ķīmijas skolotājs un paralēli studēs Daugavpils Universitātē. Galvenokārt viņš vēlas skolēniem parādīt, kā skolā iegūtās zināšanas pielietot dzīvē.
"Ir satraukums par to, kā uz manu darbu reaģēs skolēni, kā es satikšu ar jauno kolektīvu, vai es tiešām varēšu skolēniem mācību vielu izstāstīt aizraujošā, interesantā veidā.
Tas ir viens no maniem galvenajiem mērķiem. Pastāstīt par tēmu tā, lai es aizrautu ikvienu, kurš sēž mācību klasē.
Tādējādi skolēnam varu izraisīt interesi, kas varbūt kaut ko mainīs viņa turpmākajā dzīvē. Tā viņš varētu izvēlēties pareizāko ceļu, kā īstenot savu potenciālu un sniegt ieguldījumu Latvijas nākotnē," stāstīja topošais skolotājs.
No nākamā mācību gada Daniels sagaida ļoti daudz darba – būs daudz kas jāiemācās un pie daudz kā jāpierod.
Savukārt savas vācu valodas zināšanas drīzumā skolēniem cer nodot Maija Levāne. Maijai ir 48 gadi, un viņa ir studējusi valodniecību, literatūras zinātni un psiholoģiju Hamburgas Universitātē Vācijā. Tur Maija ir pavadījusi ceturtdaļu savas dzīves. Bet pēdējos desmit gadus Latvijā viņa strādājusi par vācu valodas tulku. Sieviete vairākus gadus bijusi pasniedzēja Hamburgas augstskolā un Latvijas Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā. Bet kāpēc Maija vēlas strādāt vispārizglītojošā skolā?
"Tieši caur saviem bērniem esmu pietuvināta skolotājiem. Un man gribas viņiem piederēt. Tā ir jauka vide. Es tur redzu lielu potenciālu. Gan lielu potenciālu skolā, gan bērnos.
Un uz bērniem raugoties, es redzu, ka ir tāds vecums dzīvē - no 9. līdz kādai 11.klasei. Tie ir intensīvi divi gadi, kad viņos ir milzīgs potenciāls. Viņi uztver visu, viņi redz visu, saprot visu un spēj uzņemt visu, ko viņiem dod. Man liekas, tas ir brīdis, kad ar to ir ļoti apzināti jāstrādā," sacīja Maija.
Mazsvarīgi nav arī gadi pirms tam, viņa norādīja. Maija ir priecīga, ka mācīt vācu valodu varēs Babītes vidusskolā pamatskolas vecuma bērniem. Vienlaicīgi Maiju arī satrauc, kā būs strādāt reālajā vidē, jo skola ir vairāk nekā tikai skola un skolotājs.
Starp jaunajiem pedagogiem ir ne tikai valodnieki un vides speciālisti, bet arī uzņēmēji. 40 gadus vecais Kaspars Cimermanis pēdējos desmit gadus vadījis uzņēmumu, kas nodarbojas ar pasākumu tehnisko nodrošināšanu un inventāra izīrēšanu. Bet no septembra Kaspars pasniegs dizainu un tehnoloģijas Rīgas Angļu ģimnāzijā 6. līdz 9. klasei.
"Vēlme būt varbūt ne tieši par skolotāju, bet par pasniedzēju bija jau sen. Likās, ka tas ir veids, kā kādam nodot tās zināšanas, ko pats esmu ieguvis savos 40 gados. Pašam pirms tam bija augstākā izglītība inovācijās – maģistra grāds.
Uzņēmējdarbība ir veikta, daudz kas ir saprasts. Tāpēc likās, ka gan pats varēšu neiesūnot un nepalikt ar zināšanām, kas iegūtas sen, gan arī citiem nodot savas zināšanas.
Domāju, ka iemācīties un pasniegt priekšmetu – ar to es tikšu galā. Bet izaicinājums būs tikt galā ar mūsdienu jaunatni. Tas būs izaicinājums. Pašam ir divi bērni, un ar tiem tieku galā. Bet tagad būs 30!" uzsvēra Kaspars.
Viņš uzskata, ka esošie pedagogi kombinācijā ar praktiķiem, ko skolas iegūs no šī projekta, būs liels ieguvums skolēniem.
Drīzumā topošajiem pedagogiem sāksies vasaras mācības. Tajās kandidāti apgūs pedagoģijas pamatus. Septembrī viņi sāks darbu skolā un paralēli studēs pedagoģiju. Simt kandidātus projektā "Mācītspēks" atlasīs katru gadu. Projekta komanda ir jau sākusi darbu pie nākamā gada atlases.
