"Mums turpmākajos gados vairāk ir jāinvestē tieši zinātnē un inovācijās, faktiski jākāpina pievienotā vērtība Latvijas ekonomikā, ja mēs gribam iziet no tā saucamā vidējā ienākuma slazda," teica Dombrovskis.
Runājot par kohēzijas finansējumu, Dombrovskis norādīja, ka pašreizējais budžeta piedāvājums ir tapis sarežģītos apstākļos, kad Lielbritānija plāno izstāties no ES un attiecīgi tas samazina kopējo pieejamo budžeta apjomu.
"Šis budžeta robs kaut kādā veidā ir jāaizlāpa, un tai skaitā tas ir darīts uz kohēzijas politikas rēķina," teica Dombrovskis. Viņš norādīja, ka pašlaik plānots, ka Latvijai kohēzijas finansējums nākamajā ES daudzgadu budžetā plānots līdzšinējā – 4,8 miljardu apmērā, bet gan Igaunijai, gan Lietuvai kohēzijas finansējums plānots mazāks.
"Bet tas vēl nav gala piedāvājums, par šo jautājumu vēl notiks diskusijas. Protams, no Latvijas pārstāvju puses ir aktīvi jāstrādā, lai šo piedāvājumu uzlabotu," teica Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka arī finansējums lauksaimniecības politikai nākamajā ES daudzgadu budžetā kopumā plānots mazāks, bet tanī pašā laikā
Baltijas valstīm ir paredzēts finansējuma pieaugums tā iemesla dēļ, lai varētu turpināt tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Taču ne visas ES dalībvalstis tam piekrīt, līdz ar to "šīs pozīcijas vēl būs jāaizstāv".
Otrs būtisks bloks saistīts ar drošību un ārpolitiku – "Jaunā Vienotība" turpinās atbalstīt sadarbību ar austrumu partnerības valstīm, vērsties pret Krievijas agresīvo ārpolitiku, kā arī "pret dažāda veida dezinformācijas un viltus ziņu kampaņām".
"Es domāju, ka mums ir gan zināšanas, gan pieredze, gan arī nav nekādu ilūziju, lai šos jautājumus tiešām Eiropas Savienības līmenī varētu virzīt un panākt arī citu valstu kolēģu atbalstu šiem svarīgajiem jautājumiem," teica Dombrovskis.
Vēl politiķis kā būtiskus uzsvēra jautājumus saistībā ar tiesiskuma nostiprināšanu – sadarbību ES līmenī tieslietu jomā. Tāpat "Jaunā Vienotība" turpinās strādāt pie jautājuma, kas saistīts ar Latvijas vēstures skaidrošanu, totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu.
"Jo tas ir jautājums, ko principā ir jāturpina uzturēt dienaskārtībā, veidojot vienotu izpratni par Eiropas vēsturi un faktiski vēršoties pret dažāda veida Krievijas dezinformācijas kampaņām," sacīja politiķis.
Dombrovskis teica, ka saskaņā ar prognozēm Eiropas Tautas partija, kurā darbojas EP iepriekš ievēlētie "Vienotības" deputāti, arī nākamajā EP sasaukumā būs lielākais politiskais spēks EP. "Protams, mēs ceram uz labiem rezultātiem gan "Jaunajai Vienotībai", gan Eiropas Tautas partijai kopumā," sacīja politiķis.
Viņš atzina, ka pašlaik ir grūti pateikt, kāds izskatīsies nākamais EP, jo aptaujas ir dažādas – nereti arī pretrunīgas.
"Skaidrs, ka ir zināma politiskā piedāvājuma fragmentācija, ir parādījušies dažādi eiroskeptiski populistiski politiskie spēki. Ar to visu ir jārēķinās. Līdz ar to – skaidrs, ka proeiropeiskiem centriskiem politiskiem spēkiem būs jāstrādā kopā, būs jāspēj vienoties, lai panāktu efektīvu lēmumu pieņemšanu Eiropas Parlamentā," teica Dombrovskis.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanas notiks 25. maijā. No Latvijas tiks ievēlēti astoņi EP deputāti, un par šiem mandātiem cīnīsies 16 partijas un 246 deputāta kandidāti jeb vairāk nekā 30 par vienu mandātu.
