Sandija, Madara un Arina raksta kvalifikācijas darbu un gatavojas valsts eksāmenam. Divām no viņām māsas profesija bija tik liels aicinājums, ka, viena izstudējusi viesmīlību, bet otra - ekonomiku, vienalga iestājās medicīnas koledžā, lai apgūtu savu sirds profesiju.
Arina Pišinska neslēpj, ka tas bija viņas sapnis no bērnības. "Pamācījos visu ko citu, sapratu, ka bez tā dzīvošu," viņa saka. Arina ir pārliecināta, ka nākotnē strādās ar bērniem.
Savukārt Madaru Striogu iedvesmo, ka medicīnas māsa sniedz palīdzību pa īstam. "Nevis paņemšos kā citās profesijās," viņa piebilst.
Māsas par unikālam personībām uzskata Sandija Zīle. "Es sapratu, ka laba māsa ir zelta vērta," atziņās dalās Sandija, kura grib būt operāciju māsa Rīgas 2. slimnīcā. Trīs studiju gados jaunās māsas bijušas praksē gan Traumatoloģijas slimnīcā, gan Rīgas 2. slimnīcā, Latvijas Jūras medicīnas centrā un ģimenes ārsta praksē.
Viņas aktīvi seko līdzi, kā par algām cīnās viņu kolēģes - māsas, kas jau ilgstoši strādā slimnīcās un kuru nogurušās acis un rokas bija pārsteigums prakses sākumā.
Sandija nešaubās, ka algām ir jābūt lielākām. Redzot nogurušus kolēģus, viņa aizdomājas, kāda var būt aprūpes kvalitāte. "Ziniet, ir jācīnās, lai tā nebūtu," saka jaunā māsa.
Madara cer, ka kolēģi māsu posteņos tiks galā ar pienācīga atalgojuma jautājumu. Savukārt Arina uzskata, ka algai jābūt tādai, lai nav jāraujas trijos darbos. "Tā nav minimālā alga, tie nav 500 eiro," viņa uzsver.
Sandija sagaida, ka algai jābūt pāri 1000 eiro uz rokas, kamēr Madara piebilst, ka negrib pārslodzi, jo vēlas ģimeni. Arī Arina ļoti cer, ka situācija uzlabosies un būs Eiropas līmenis, cilvēkiem motivācija strādāt un darīt to ar prieku.
Pagaidām visām trim jaunajām māsām mirdz acis. Viņas gatavas turpināt studijas jau otrajā līmenī, sapņo reiz pašas būt vecākās vai galvenās māsas un palīdzēt pacientiem. Un viņas ļoti cer, ka māsu algu jautājumā būs skaidrība jau līdz viņu izlaidumam.
