„Ja mēs pārejam uz DRG tas manī rada bažas par kopējo finansējuma apjomu bērnu slimnīcai,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Anda Čakša. Viņa norāda, ka, lai arī jaunā veselības aprūpes finansēšanas sistēma ir laba uzskaitei un analīzei, tomēr te ir kāds būtisks risks - pašizmaksa joprojām netiek nosegta virknei veselības aprūpes pakalpojumu.
Turklāt bērnu medicīna tomēr ir citādāka nekā pieaugušo. Viens no piemēriem ir te rotavīruss, turpina Čakša. „Ir situācijas, kad bērnam ar rotavīrusu vienalga jābūt slimnīcā, jo ir būtisks šķidruma zudums, nepieciešama šķidruma atjaunošana, jāatrodas uzraudzībā. Bet no diagnozes viedokļa diagnoze nav smaga, tā nav tik finanšu ietilpīga, bet tajā pašā laikā bērnu nevari atstāt bez māsas, bez medikamentiem. Otrs - tas, ar ko mēs salīdzināmies, mēs salīdzinām bērnus ar pieaugušo,” saka Čakša.
Taču pieaugušie gan parasti ar rotavīrusu slimnīcā neārstējas. Līdz ar to, ja, piemēram, slimnīcā ir daudz pacientu ar finansiāli lētām diagnozēm, un salīdzinoši nedaudz ar ļoti dārgām, tad neizlīdzinās.
Kas tad īsti ir jaunā DRG (angliski - Diagnosis related groups) sistēma, kas latviskojot būtu - detalizēta, diagnozēm piesaistīta veselības aprūpes pakalpojumu uzskaites un apmaksas sistēma, Latvijas Radio jautāja Nacionālajā veselības dienestā.
„Protams, saprotot, ka visiem vajadzētu vairāk naudas, mēs šobrīd runājam par esošās naudas skaidrāku, starptautiski atzītu, godīgāku sadalījumu…” stāsta Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube. Viņš norāda, ka Igaunija jau pārgājusi uz šādu apmaksas sistēmu, un arī Lietuva ir ceļā. To ieviešot, dienests varēja pārliecināties, kādas ir atšķirības starp slimnīcām, cik kurā vietā ir sarežģīti pacienti un cik vidēji izmaksā diagnozes ārstēšana.
Iepriekš slimnīcām maksāja par gultas dienām, no nākamā gada par konkrētas diagnozes noteiktā sarežģītības pakāpē ārstēšanu. Tomēr naudas sistēmā nav vairāk, tāpēc sanāk to dalīt slimnīcu vidū - citai pielikt, citai atņemt.
Čakša norāda - ja slimnīcai naudas būs mazāk, pacientus tā nepārstās uzņemt, taču nāksies atkāpties no aizsāktajiem kvalitātes standartiem. Tā ir pāriešana no 24 stundu uz 12 stundu ilgu maiņu māsām. Māsām, kas bieži vien strādā trijos četros darbos, tas var nozīmēt atteikšanos no kāda blakus darba, kur viņa atkal strādā 24 stundas, jo ir jāmaina viss kalendārs. Tāpēc dalītā režīma māsām ceļ atalgojumu, stāsta Čakša. „Ja mēs ejam uz mazāku stundu skaitu, tas nozīmē, ka mums ir jāpalielina algas un mums ir jādomā, kā personālu pie sevis noturēt un domāt par bērniem drošu vidu. Tas neattiecas tikai uz aprūpi, arī uz ārstniecību, un visur, kur ir dežūrrežīms, cilvēks 24 stundas nevar kvalitatīvi nostrādāt,” viņa piebilst.
Piemēram, slimnīca uz 12 stundu darba dienu pārgājusi jau reanimācijas nodaļā, kur māsa nedrīkst būt miegaina un visu laiku jāseko līdzi bērnu veselības stāvoklim. Ir arī iestrādes attiecībā uz, piemēram, onkohematoloģijas, jaundzimušo nodaļu.
Slimnīcas vadītāja Čakša uzskata, ka uz bērnu medicīnu jaunajai sistēmai nevajadzētu attiekties tik tieši vai arī jānosaka reāla pakalpojumu pašizmaksa. Nacionālais veselības dienests neatbalsta bērnu medicīnas izņemšanu no sistēmas. Tiesa, atbalsta psihiatrijas nozares izņemšanu.
Arī reģionālās slimnīcas nav apmierinātas ar jauno sistēmu, atklāj Slimnīcu biedrības pārstāvis Ivars Eglītis. Argumenti ir līdzīgi kā Bērnu slimnīcai - nav izrēķinātas precīzas pakalpojumu sniegšanas izmaksas.
