Latvijas Radio jau stāstījis par Ainu Šeremetjevu un viņas dēlu Viktoru, uz kura vārda noformēts ātrais kredīts. Krāpnieki izmantoja to, ka puisim ir attīstības traucējumi – solīja darbu un prasīja dokumentus, lai nokārtotu darba līgumu. Tā vietā dati tika izmantoti, lai uz Viktora vārda noformētu kredītu, notikumu atceras Aina Šeremetjeva:
„Viņi saka – puika varēs labi nopelnīt. Viņam, redz, valodiņas nav, nekur darbā neņem. Lai puika sēžoties mašīnā, vedīs uz Rīgu, lai oficiāli papīri būtu noformēti. Nu jā, viņi datus no viņa pases norakstīja, ielaida, kur vajag, paņēmuši naudiņu...”
Mēnesi pēc notikuma saņemta vēstule, ka kredīts jāatmaksā. Aina vērsās policijā. Vairāk nekā gadu parādu piedzinēji centās naudu atgūt, un nu tikai neilgu laiku zvani vairs nepienāk.
„Tagad nekas nenotiek, viņi teica, ka tiesu noslēgšot. Viktoru uz Tvaika ielu aizveda, tur jau dakteri vesela komisija. Runāja, lai neko nekad neparaksta. Man neviens nav sniedzis atbildi, vai viņi notiesāti, bet man teica, ka viņus noķēra Latgalē,” saka Šeremetjeva. Lai atrisinātu problēmu, bija vajadzīgi trīs gadi.
Kā stāsta Valsts policijā, šādi gadījumi nav retums. Izmantojot cilvēku uzticību, krāpnieki shēmas veido joprojām. Pēdējais šāds krāpnieks aizturēts Baložu policijas iecirknī ar aizdomām par 11 krāpšanas epizodēm. Kopējā kredītos noformētā naudas summa – vairāk nekā divdesmit tūkstoši eiro.
„Vīrietis uzrunāja no ne sevišķi labvēlīgas vides nākušas personas, izteica lūgumu palīdzēt un atvērt uz viņu vārda kontu bankā, pēc tam nododot visus pieejas datus, visas paroles, visus personas datus šim te krāpniekam. Un pēc tam uz šo personu vārda, kas piekrita šādā veidā izpalīdzēt, arī ņēmis ātros kredītus,” stāsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.
Distances aizņēmumu var saņemt summā līdz četrsimt eiro. Aizdevēju firmām ir vadlīnijas, kā izvērtēt kredītņēmēja maksātspēju, taču patiesībā aizdevuma saņemšanai vajadzīga vien pieeja internetbankai. No konta jānosūta viens eiro cents aizdevēja firmai, kas tādā veidā pārliecinās, ka iedzīvotājs ir autentisks. Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Sanita Gertmane skaidro – lai samazinātu šādu gadījumu skaitu, jāmāca cilvēkiem sargāt savus datus:
„Faktiski tiek uzskatīts, ka šī internetbanku sistēma ir ļoti droša. Autentifikācija, izmantojot internetbanku, nav tikai un vienīgi ņemot kredītu, bet arī daudzos pirkumos internetā. Bet ko mēs redzam – dažkārt tā nopietnība, gan lasot līgumus, gan parakstot, gan sargājos savus datus un dokumentus, nav pietiekama.”
Personu datus krāpnieki ievāc arī internetā, piemēram, aptaujās lūdzot dalīties ar personas kodu, internetbankas pieeju vai kredītkartes numuru. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina izvērtēt, kam informācija tiek nodota. Ja gadās nonākt krāpnieku rokās, jāvēršas policijā. Visbiežāk izdodas pierādīt, ka dati nozagti, un kredīts nav jāatmaksā.
