IZM pārstāvis: Lielāka skolotāju minimālā likme nenozīmēs algas kāpumu visiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saskaņā ar iecerēto skolotāju atalgojuma palielināšanas plānu var izveidoties situācijas, ka līdz ar minimālās likmes celšanu nekāpj atalgojums visiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš. Šādam skatījumam iebilda skolotāju arodbiedrības vadītāja.

Kārlis Strautiņš, Inga Vanaga un Agita Zariņa-Stūre
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Mūsu apņemšanās ir nodrošināt skolotājiem labu atalgojumu. Un mūsu plāns no 1. septembra nodrošināt 8,50 eiro par stundu ir spēkā, un mēs arī uz to ejam," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka ministrijai un skolotāju arodbiedrībai ir atšķirīgs redzējums attiecībā uz minimālo atalgojuma likmi.

"Tas ir līdzīgi kā minimālā alga. Un ko ir svarīgi saprast – kad ceļ minimālo algu, tas nenozīmē, ka uzņēmumā visiem strādājošajiem automātiski arī paceļas alga," sacīja parlamentārais sekretārs.

Viņš skaidroja, ka skolotājiem, kuriem līdz šim "atalgojums bija nepietiekams un zems", minimālā likme kāps līdz 8,5 eiro par stundu. "Bet visiem varētu būt, ka nepaceļas šis algojums. Tāda situācija var izveidoties," viņš sacīja.

Pret šādu skatījumu asi iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga: "Tāda vienošanās nebija."

Viņa sacīja, ka vienmēr darbojies princips, ka zemākās darba likmes paaugstināšana ietekmē algu pārrēķinus pēc attiecīgajiem koeficientiem, ņemot vērā skolēnu skaitu, speciālās programmas un teritoriālos faktorus. Vanaga uzsvēra, ka tas ir atrunāts normatīvajos aktos: "Tas, ko mēs prasām: izlasiet normatīvos aktus un ievērojiet tos."

Komentējot nesaskaņas starp ministriju un arodbiedrību, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība") pauda, ka pusēm par šiem jautājumiem būs jātiekas vēlreiz.

KONTEKSTS:

LIZDA pagājušajā rudenī paziņoja par ieceri rīkot skolotāju streiku, paužot neapmierinātību ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās un prasot iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Arodbiedrība iesniedza oficiālu pieteikumu par beztermiņa streiku no 19. septembra. Tajā plānoja piedalīties ap 23 000 izglītības darbinieku. 

Valdība piekāpās pedagogiem prasībā ne vien par algu nākamam gadam un slodzēm, bet tāpat apņēmās uzlikt par pienākumu nākamai valdībai izstrādāt un apstiprināt pedagogu algu pieauguma grafiku vidēja termiņa budžeta plānošanai. 

Ministru kabinets lēma par gandrīz 60 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu skolotāju algām jau šogad. Taču no 1. janvāra bija izdevies panākt tikai pirmsskolas pedagogu algu pieaugumu par 100 eiro, samaksai sasniedzot 1070 eiro par likmi.

Janvārī atsākās sarunas par to, kad tieši pārmaiņas skars arī citos izglītības līmeņos strādājošos, un ceturtdien arodbiedrības vadītāja Vanaga paziņoja, ka izdevies vienoties par algu pielikumu gan 2023. gada septembrī, gan 2024. gada janvārī.

Vēlāk LIZDA nolēma dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai izpildītu iepriekš dotos solījumus par pedagogu algām, pretējā gadījumā solot 24. aprīlī ar vērienīgu protesta gājienu sākt Vislatvijas pedagogu streiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti