Īrijā dzimušajiem latviešiem īpaša interese par dubultpilsonību

Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm Īrija ir to valstu vidū, kur tiek sagaidīta lielākā interese par dubultpilsonību. Lai arī pagaidām tautieši Latvijas vēstniecībā Īrijā uz dubultpilsonības saņemšanu rindā nestāv, tur jau labu laiku vērojama diezgan liela interese par šo jautājumu, īpaši attiecībā uz Zaļajā salā dzimušajiem bērniem.

Oficiālā statistika liecina, ka Īrijā šobrīd ir izveidojusies viena no lielākajām Latvijas valstspiederīgo kopienām ārvalstīs. Latvieši Zaļajā salā ne vien strādā, bet arī mīl, apprecas, laiž pasaulē bērnus, iegādājas īpašumus un arvien vairāk iesakņojas, vienlaikus saglabājot vairāk vai mazāk ciešu saikni ar dzimteni. Daudziem no viņiem dubultpilsonības jautājums bijis aktuāls jau labu laiku pirms Pilsonības likuma grozījumiem, kuri stājušies spēkā 1. oktobrī.

Svarīgākās likuma izmaiņas, kas attiecas uz tautiešiem Īrijā, skar Zaļajā salā dzimušo bērnu reģistrēšanu Latvijas pilsonībā un Latvijas pilsonības atjaunošanu tām personām, kurām, atbilstoši tobrīd spēkā esošajai likumdošanai, pieņemot Īrijas pilsonību, nācies atteikties no dzimtās valsts pilsonības.

Tā kā dubultpilsonības iespēja kļuvusi likumīga nesen, cilvēkiem ir daudz neskaidrību un jautājumu.

Īrijā dzīvojošie tautieši informāciju par grozījumiem Pilsonības likumā un pieteikumu iesniegšanas kārtību var saņemt Latvijas vēstniecībā Īrijā. Kā informēja Latvijas vēstniecības Īrijā konsulārās daļas vadītāja Vija Buša, vēstniecība saņem samērā daudz jautājumu gan telefoniski un elektroniski, gan apmeklētāju pieņemšanas laikos.

Īpaši tautieši interesējas par to, vai pēc Īrijas pilsonības iegūšanas turpmāk varēs saglabāt Latvijas pilsonību un vai varēs reģistrēt arī Latvijas pilsonībā savus Īrijā dzimušos un šīs valsts pilsonību ieguvušos bērnus, nebaidoties, ka viņi Īrijas pilsonību varētu zaudēt. Nedēļas laikā kopš likuma izmaiņu stāšanās spēkā vēstniecība ir pieņēmusi trīs paziņojumus par dubultpilsonību un aicina reģistrēties personas, kuras ir ieguvušas Īrijas pilsonību, nepaziņojot par to Latvijas institūcijām un neatsakoties no dzimtās valsts pilsonības. Vēstniecības darbinieki lēš, ka Īrijā dzīvo ievērojams skaits šādu personu.

Lai padarītu informāciju par dubultpilsonību pieejamāku un vieglāk uztveramu, vēstniecība plāno papildus skaidrot Pilsonības likuma grozījumu būtību latviešu biedrību pārstāvjiem un tautiešu kopienas aktīvistiem, kā arī sniegt detalizētu informāciju konsulāro izbraukuma sesiju laikā. Nākamā sesija trijās Īrijas pilsētās Galvejā, Limerikā un Korkā plānota jau oktobra beigās.

Sakarā ar izmaiņām Pilsonības likumā nenoliedzami pieaug darba slodze Latvijas vēstniecībā Īrijā, kuras pārziņā ir vismaz 25 tūkstoši šai valstī dzīvojošo tautiešu.

Lai palielinātu vēstniecības resursus un nodrošinātu iespējas visiem, kuriem ir tiesības un interese iegūt vai saglabāt dubultpilsonību, Ārlietu ministrija nākamā gada budžetā ir pieprasījusi papildus finansējumu vairāku amata vietu izveidei pārstāvniecībās valstīs ar skaitliski lielu latviešu diasporu, tai skaitā Īrijā. Budžets šobrīd tiek skatīts Saeimā.

Daudzi aptaujātie Īrijas latvieši atzīst, ka ir gandarīti par dubultpilsonības iespēju. Arī tie, kuri šobrīd domā, ka Latvijā neatgriezīsies, uzsver, ka dubultpilsonība veicinās viņu piederības sajūtu dzimtenei un apliecinās, ka viņi ir vienoti ar Latviju, lai arī kur plašajā pasaulē dzīvotu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti