Aculiecinieks

Aculiecinieks. Māsa

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Liesmojošā rokoko muižnieces

Aculiecinieks. Irbenes slepenā objekta stāsts

Irbenes slepenā objekta stāsts: kas tagad notiek leģendām apvītajā antenā

Ventspils novada Ances pagastā ir vieta, par kuru pirms daudziem gadiem pat nedrīkstēja nojaust. PSRS okupācijas gados te atradās augstas slepenības objekts - militārā bāze ar radio antenām spiegošanai. Tagad te ir zinātnes izpētes centrs, kas ierīkots leģendām apvītajā antenā.

Bāzei pieguļoša bija militārā pilsētiņa "Zvaigznīte". Plašākai sabiedrībai tā tapa zināma 90. gadu sākumā, kad vēl tolaik tā bija pilnā savā godībā. "Te ir daudzdzīvokļu mājas, kur dzīvoja virsnieku ģimenes. Kazarmās dzīvoja zaldāti. Kultūras nams bija šeit, drupās," stāsta un rāda Aira Kajaka, kas ir viena no aculieciniecēm, kura vēl labi atceras laikus, kad te, stingri slēgtajā teritorijā Irbenē, tuvu Baltijas jūrai, ritēja ap 2000 padomju karavīru un ģimeņu dzīve. Tagad Kajaka ir Ances pagasta pārvaldes vadītāja.

"To, ka te ir kaut kas tāds, kaut kas aizliegts, to neviens mums nedz stāstīja, nedz rādīja, nedz arī teica, nedz arī mums to gribējās zināt. Zaldāti brauca uz kolhozu strādāt. Brauca uz skolu. Bija ierindas skates skolā un viņi bija tā kā vērtētāji, kad mums bija soļošanas," atminas Kajaka.

Vietējie šajā zonā, kas nebija atzīmēta nevienā kartē, varēja iekļūt pa retam, piemēram, skolēni ar  priekšnesumiem armijas pilsētiņas bērniem vai reiz kolhoza priekšsēdētājam izņēmuma kārtā bija ļauts apmeklēt arī supergrupas "Credo" koncertu.

"Viņš bija izkārtojis kādas piecas biļetes. Viņš ar bobiku atveda mūs uz kultūras namu, uz koncertu. Zāle bija pilna. Tur bija gan zaldāti, gan virsnieku sievas," stāsta Kajaka. Pilsētiņa, būdama sava veida izolācijā Kurzemes mežos, bija pielāgota visām dzīves vajadzībām – skola, bērnudārzs, sporta zāle, iekopti apstādījumi un arī veikals, kurā bija krietni lielāka izvēle nekā apkārtnes ciemos.

"Tad, kad tās atļaujas bija, tad vai nu šoferi, vai, kad viņu veda, tad kolhoza priekšsēdētājs bija izkārtojis iespēju, ka viņam atļauj iebraukt veikaliņā. Tas bija prieks, jo bija tādas lietas, kuras pie mums parastajos veikalos nebija dabūjamas - rozīnes, šķīstošā kafija "Vasara" tajā laikā. Dažādi apavi viņiem bija, kādi mūsu veikalos nebija pieejami," atceras Kajaka.

Taču pašu svarīgāko, kādēļ šī slepenā vieta vispār tika radīta, neizpauda neviens, un pat dažs te dienošais karavīrs visa sava dienesta laikā to neieraudzīja, proti, trīs spiegošanas antenas dziļāk Irbenes mežos. Tagad tās pieder Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūtam.

Vienā no antenas pakājēm ir izveidots muzejs ar priekšmetiem, kas rada okupācijas dienu un slepenā objekta auru.

"Šeit ir viena no retajām bildēm, kas ir saglabājusies tieši no PSRS laikiem - 32 metru diametru antena "Saturn", 16 metru antena "Plutons" un pati mazākā "Urāns" - 8 metru diametra antena, kura diemžēl tad, kad 1994. gadā PSRS armija iet projām, tiek demontēta, un mums paliek divas," norāda Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra tehniskais speciālists Arnis Bērziņš.

Spiegošanai, kodēšanai, ierakstīšanai, šifrēšanai paredzētās iekārtas padomju karavīri gan sev aizveduši līdzi un nav zināms, kur tās palikušas. Runā, ka tās apraktas mežā, bet tas nav pierādīts.

"Spiegošana notika plašā reģionā. Spiegošana notika, pārtverot signālus no satelītiem, zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Gan tālajā, gan zemajā orbītā. Spiegošana notika plaši. Mēs esam savākuši informāciju, ka ir spiegojuši, klausījušies "Apollo" misijas, ASV armijas izvešanu no Vjetnamas, Folklenda salu konfliktus. Tā ir informācija, ko esam ievākuši no zaldātiem, kuri dienēja šeit. Protams, visa tā informācija ir apaugusi ar leģendām," saka Bērziņš.

Viena tāda leģenda ir par to, ka tad, kad bijusi izdevība, Irbenē strādājošie izmantojuši pieslēgšanos Rietumu radio stacijām, lai ierakstītu jaunākos popmūzikas gabalus. Irbenē lielākoties dienējuši karavīri no Baltijas valstīm, kuri izraudzīti ļoti stingrā izvēlē. Te joprojām ir saglabājies arī pazemes tunelis, kas savienojis abas antenas.

Tunelis ved līdz Irbenes bijušā slepenā objekta galvenajam punktam – lielākajai radio antenai. To PSRS armija bija plānojusi uzspridzināt un tikai pēc pašmāju, ārzemju, tajā skaitā Krievijas zinātnieku spiediena, to saglabāja, un tagad te atrodas pasaulē pazīstamais Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs.

"Bieži jautā, cik tālu jūs varat redzēt ar mūsu teleskopu. Es teiktu, ka mēs varam redzēt visu Visumu. Objektus, kas atrodas miljardu gaismas gadus  attālumā mēs varam šeit detektēt, pētīt to struktūru un vairāk pārzināt, kā mūsu Visums, galaktika, Saule, mūsu dzīve veidojas," stāsta Radioastronomijas centra pētnieks Vladislavs Bezrukovs.

Kamēr zinātnes izpētes centrs turpina attīstīties, piesaistīt starptautiskus projektus, zinātniekus un tūristus, armijas pilsētiņas "Zvaigznīte" bijušo godību savukārt turpina drupināt laika zobs. Ances novadā runāts, ka varbūt šo vietu  pavisam varētu pārņemt Nacionālie bruņotie spēki, kuri ik pa laikam te sarīko mācības, imitējot, piemēram, ciemata ieņemšanu.

"Mums jau te arī prasīja – jūs jau te tūrismu varētu vest iekšā, kādus jau atvedām, pastāstījām. Bet, kad mājās palika viss bīstami, mēs jau pat gribot nevarējām vest iekšā," saka Kajaka.

Viņa stāsta, ka kādreiz teritorija bijusi tāda, ka cilvēki tur varēja turpināt dzīvot. "Jo praktiski, kad viņi gāja ārā, te bija viss tā, ka varēja dzīvot – ar visām plītīm, ar visiem ledusskapjiem, tepiķiem, ar visu pēdējo, attīrīšanas iekārtām un visu pārējo. Tas bija tāds laiks, kad nezināja, ko iesākt un  negribēja saglabāt daudz no tā, kas bija PSRS laikiem piederīgs. Kad vēl te pavasarī iebrauca, kad tās mājas vēl bija, te viss ziedēja – bumbieri, ābeles, ķirši, plūmes, smiltsērkšķi. Laiks ir laiks. Un tā ir vēsture. Un katram laikam jau arī nāk tā vēsture nāk līdzi," saka Kajaka.

Irbenes militārā pilsētiņa nebūt nav vienīgais mantojums, ko uz Latvijas zemes ir atstājusi PSRS armija. Līdzīgas vietas ir atrodamas vēl citur valstī, piemēram, Skrundā, kur savulaik atradās lokators. Šo armijas pilsētiņu aktīvi treniņiem izmanto Latvijas bruņotie spēki. Bet tukšās celtnes ir kā dziestoši burti vēl nebūt ne tik sen rakstītā vēstures grāmatā, un mūsu laikos ir iespēja vai nu tos saglabāt, vai izdzēst līdz galam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti