Dienas ziņas

Ilzeskalnā un Ogrē piemin fotomākslinieku J. Gleizdu

Dienas ziņas

Piemēro nevienlīdzīgus kritērijus Covid-19 atbalsta sniegšanā

Vidējā ātruma kontrole – jau šovasar

Ir izvēlēti 16 ceļu posmi vidējā ātruma kontroles radaru uzstādīšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

 “Latvijas valsts ceļu” (LVC) speciālisti ir noteikuši prioritāros ceļu posmus valsts autoceļu tīklā, kuros ierīkos vidējās ātruma kontroles sistēmas. Kopumā identificēti 16 posmi, savukārt precīzs posmu skaits, kuros šo sistēmu ierīkos, būs zināms pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas, informēja LVC.

Ceļu posmos vidējā ātruma kontroli ierīkos prioritārā secībā, atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Par pamatu autoceļu posmu izvēlei ņemta ceļu satiksmes negadījumu statistika par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējā satiksmes intensitāte, kravas transporta īpatsvars un satiksmes organizācija (aizliegums apdzīt).

Nosauktie posmu galapunkti, kur paredzēts uzstādīt transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuru atpazīšanas kameras, norādīti orientējoši, kameru faktiskā atrašanās vieta var tikt koriģēta aprīkojuma uzstādīšanas laikā atkarībā no tehniskajām iespējām.

Latvijas ceļu posmi, kur plānots izvietot vidējā ātruma mērīšanas radarus
Latvijas ceļu posmi, kur plānots izvietot vidējā ātruma mērīšanas radarus

Avots: LVC

Gada sākumā Ceļu satiksmes drošības padome pieņēma lēmumu novirzīt 700 000 eiro vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanai valsts autoceļu tīklā. Projektu realizēs “Latvijas valsts ceļi”.

“Atkarībā no tā, kādi būs šie piedāvājumi, cik izmaksās katrs pieslēgums, no tā arī būs atkarīgs, cik posmi šogad tiks aprīkoti. Mēs lēšam, ka tie būs no pieciem līdz astoņiem posmiem,” atklāja LVC pārstāve Anna Kononova.

Patlaban notiek darbs pie iepirkumu dokumentācijas sagatavošanas, ir saņemtas Valsts policijas un CSDD prasības vidējā ātruma kontroles risinājumiem, abas institūcijas ir arī iepazīstinātas ar prioritāro posmu sarakstu un to izvēles metodoloģiju. 

Plānots, ka iepirkums elektrības pieslēgumu projektu izstrādei tiks izsludināts maijā, savukārt iepirkums par vidējā ātruma kontroles sistēmas izstrādi un aprīkojumu – vasaras sākumā.

Prasības un kārtību tehnisko līdzekļu uzstādīšanai, lai veiktu pārkāpumu fiksēšanu, neapturot transporta līdzekli, noteiks Ministru kabinets (MK) un atbilstošie MK noteikumi vēl ir izstrādes stadijā.

Avots: LVC

 

Teorijā dārgā radaru sistēma ir vienkārša. Šķērsojot konkrēto posmu, kurā tiek mērīts vidējais braukšanas ātrums, viens radars piefiksēs automašīnas numura zīmi un laiku, kad tam pabraukts garām. To pašu darīs otrs radars, posma beigās. Tad sistēma izrēķinās, cik ilgā laikā šķērsots šis posms un vai to iespējams izdarīt, nepārkāpjot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu.

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks norādīja, ka stacionārie radari tomēr lielākoties liek samazināt ātrumu uz to konkrēto īso mirkli, pēc tam ātrums palielinās.

“Tad viennozīmīgi, šīs garāka gabala laika kontroles ir efektīvākas,” sacīja Vanks.

“Ne tikai disciplinē, bet arī pievērš ilgāku uzmanību ceļam. Kad mēs braucam pa šoseju, automašīnā ir ērti, mēs mēdzam novirzīt savu uzmanību kaut kur. Bet ja mēs zinām, ka mēs esam ātruma kontroles zonā, mēs vairāk sakoncentrējamies,” sacīja Vanks.  

Līdzīga vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma jau pārbaudīta uz Tīnužu–Kokneses šosejas, kur avāriju skaits, kamēr šī sistēma darbojas, bija būtiski zemāks.

“Pietiek ar šo pozitīvo, labo statistiku, ko radīja šis Tīnūžu šosejas gadījums, lai saprastu, ka šis ir viens no variantiem, ja mēs runājam par ātruma ierobežojumu vai kontroli kā tādu, zinot, ka policijā mums ir nepietiekams daudzums darbinieku, lai varētu kārtīgi patrulēt,” norādīja Vanks.

“Es domāju, ka liela daļa šoferīšu nebūs priecīgi par to, bet es teiktu tā – mūsu statistika tomēr ir ļoti bēdīga uz ceļiem. Ir pārāk daudz bojāgājušo,” sacīja Vanks

Vidējā ātruma kontroli nav plānots atjaunot uz Tīnūžu–Kokneses šosejas. LVC skaidro, ka tur uzlabojusies statistika, ierīkota ribjosla un jauni foto radari.

“Drošas braukšanas skolas” direktors Jānis Vanks piebilda, ka jaunie vidējā ātruma radari, visticamāk, uzreiz nospiedumu kopējā negadījumu statistikā neatstās, kopējā drošība uz ceļiem var uzlaboties, šoferiem kļūstot atbildīgākiem un infrastruktūrai uzlabojoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti