Saskaņā ar šī gada jūnija datiem kopumā reģistrēti 5238 skaistumkopšanas un tetovēšanas pakalpojumu sniedzēji:
- 73% – privātpersonas,
- 27% – uzņēmumi.
Veselības inspekcijā informēja, ka tā pēdējo piecu gadu laikā veikusi 3638 legālo invazīvo pakalpojumu sniedzēju plānveida kontroles. No tām 43% gadījumos konstatētas dažāda veida neatbilstības, tostarp lielākoties – darba piederumu apstrādē, kas rada riskus klientiem saslimt ar dažādām infekciju slimībām.
Tāpēc, lai mazinātu infekciju slimību, tajā skaitā, vīrushepatītu B un C saslimšanas risku, Veselības ministrija plāno īstenot konkrētus pasākumus, veicinot drošākus tetovēšanas, pīrsinga un mikropigmentācijas pakalpojumus un ierobežojot nekvalitatīvu ierīču izmantošanu darba instrumentu apstrādei.
Ministrijā norāda, ka pīrsinga un tetovēšanas, kā arī mikropigmentācijas, permanentā grima un skarifikācijas pakalpojumi ir augsta riska pakalpojumi, jo tiek caurdurta vai traumēta āda. Lietojot nepietiekami vai nepareizi apstrādātus instrumentus, pastāv iespēja inficēties ar vīrushepatītu B vai C. Lai tas nenotiktu, liela nozīme ir profilaksei, it īpaši pievēršot uzmanību prasībām darba piederumiem un to apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas. Tāpat arī ir ļoti svarīgi, lai pakalpojuma sniedzējs pareizi mazgātu, apstrādātu rokas un pareizi lietotu cimdus.
Veselības ministrijas vēlas noteikt vienotu pieeju higiēnas prasībām augsta riska pakalpojumu sniegšanai. 11. jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz jaunas, detalizētākas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem.
Plāno precizēt un noteikt detalizētākas prasības daudzreiz lietojamo instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas un precizēt prasības darba piederumu tīrīšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas plāna izstrādei.
Tāpat būs aizliegts izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas un ultraskaņas iekārtas instrumentu sterilizācijai, jo tas nav efektīvi.
Vienlaikus tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumus varēs sniegt tikai tādās salona telpās vai vietās, kas ir speciāli nodalītas un bez nepiederošu personu klātbūtnes.
Pirmo reizi Veselības ministrija plāno noteikt prasības higiēnas kursa apmācītāju kvalifikācijai. Mācību programmu būs tiesīga pasniegt sertificēta ārstniecības persona.
Lai pakalpojumu sniedzēji un apmācītāji sagatavotos prasību izpildei, paredzēts pārejas laiks līdz 2019. gada oktobrim.
Savukārt, lai veicinātu šo pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī izglītotu sabiedrību izvēlēties drošus un legālus pakalpojumus, informatīvajā kampaņā “Uzticies pārbaudot!” aicina klientus pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzējs ir legāls. Tāpat aicina invazīvās skaistumkopšanas nozari iesaistīties akcijā “Es Tevi nenodošu!”.
Veselības inspekcijā norāda, ka legāls un atbildīgs pakalpojuma sniedzējs ir tāds, kura izglītības kompetencē ir sniegt atbilstošo pakalpojumu, kā arī kurš pats vai kura pārstāvētais salons par savu darbību paziņojis Veselības inspekcijai. Tas ļauj ne tikai pakalpojuma saņēmējiem pārliecināties par legālu drošību un kvalitāti, bet arī pašiem pakalpojuma sniedzējiem gūt kvalitātes apstiprinājumu, vienlaikus izturoties atbildīgi pret saviem klientiem.
