Ar ādas sēnīšu izraisītajām slimībām ir grūti tikt galā – tas reizēm ir kaitinoši un prasa milzu pacietību.
"Sēnītes ir bīstamas ar to, ka var izraisīt dažāda veida infekcijas, kas ir iedalāmas virspusējās un dziļākās. Dermatologu lauciņš ir tās virspusējās infekcijas, varbūt arī nedaudz dziļākas zemādas infekcijas, bet tās bīstamās jeb izplatītās infekcijas var būt pat dzīvību apdraudošas, un cilvēks var ārstēties intensīvās terapijas palātās," atzina Rožnova.
Sēnītes ierasti iedala trīs lielās grupās. Pirmā no tām ir dermatofīti, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē "ādas augi". Otrā lielā grupa ir rauga sēnītes jeb Candida ģints sēnes. Trešā grupa ir pelējuma sēnītes.
Turklāt sēnītes ir ļoti dzīvelīgi organismi, kas spēj izdzīvot un vairoties dažādos apstākļos.
"Sēnītei ļoti patīk mitra vide, tajā tā vislabāk vairojas. Ar to mēs varam skaidrot saslimstības pīķi, kas notiek vasarā, jo tad notiek pastiprināta svīšana, un tie ir labvēlīgi apstākļi, lai sēnīte vairotos.
Ir veikti pētījumi arī, ka sēnītes daļiņas, kuras ir infekciozas, var saglabāties matos, kuri jau ir izkrituši, līdz pat gadam. Tas nozīmē, ka mēs varam inficēties pat no gadu vecām matu atliekām, kas atrodamas vidē," stāstīja Rožnova.
Savukārt Storoženko atklāja, ka no Centrālajā laboratorijā katru mēnesi veiktajiem 700–800 izmeklējumiem sēnīšu infekciju diagnostikai vairāk nekā pusei gadījumu tā arī tiek apstiprināta. Aizvadītajā vasarā tie bija pat 62,2% pacientu.
Viņa uzsvēra, ka augstais pozitīvo gadījumu īpatsvars ir saistāms ar to, ka iedzīvotāji uz pārbaudēm ierodas tikai tad, kad jau ir izteikti simptomi, kas varētu liecināt par sēnīšu slimību.
"Tiešām ar sēnītēm var inficēties ļoti viegli, un diemžēl tās sporas, ar kurām sēnes vairojas, apkārtējā vidē saglabājas ļoti ilgstoši.
Protams, mūs pasargā mūsu imunitāte un mūsu ārējais apvalks jeb āda, bet mēs Centrālajā laboratorijā novērojam milzīgu pozitīvo gadījumu skaitu," atzina Storoženko.
Sēnītēm ārkārtīgi patīk sporta zāles, SPA centri un publiskie peldbaseini – siltas un mitras vietas, kurās cilvēki pārvietojas basām kājām, svīst. Tā ir ļoti labvēlīga augsne sēnīšu izplatībai. Vienlaikus ne visi cilvēki, kas saskaras ar sēnīti, ar to saslimst, to nosaka imunitāte.
"Ir faktori, kas veicina infekcijas izplatību organismā, piemēram, imūnais statuss. Cilvēki, kuri lieto imūnsupresējošus medikamentus, kuri slimo ar hroniskām infekcijām, kuriem ir perifērās asinsrites traucējumi ekstremitātēs vai cukura diabēts, ir vairāk pakļauti sēnīšu infekcijām," norādīja Rožnova.
Tāpat sēnītēm iekļūt cilvēka ķermenī palīdz dažādas mikrotraumas, īpaši uz rokām, kājām, starp pirkstiem. Tāpat arī bojāti nagi un nagu traumas ir labvēlīga augsne, kurā sēnītei attīstīties.
Inkubācijas periods jeb laiks no inficēšanās brīža līdz slimības simptomu attīstībai var būt ļoti individuāls un katram cilvēkam citādāks – no dažām dienām līdz pat dažām nedēļām un mēnešiem.
Pamanot pirmās sēnīšu infekcijas slimības pazīmes, kas var būt nieze, ādas zvīņošanās un ādas apsārtums, svarīgi uzreiz vērsties pie ārsta.
"Cīnīties ar šo infekciju vajag, un vajadzētu ļoti, ļoti sekot līdzi pirmajām tās pazīmēm. Pirmās pazīmes ir labākais laiks, kad griezties pie ārsta, kad obligāti vajag izmeklēties, kas tā ir par sēnīti un ar ko to tālāk ārstēt, lai tā nepārietu smagā hroniskā formā, kad ārstēšana ir daudz sarežģītāka un ilgāka," uzsvēra Storoženko.
Ja sēnīte tiek atklāta laikus un, piemēram, skar tikai naga galu, to var ārstēt salīdzinoši viegli ar ārīgi lietojamiem līdzekļiem. Ja infekcija izplatījusies tālāk un skar jau naga sakni, būs nepieciešama nopietnāka iejaukšanās ar medikamentiem, piemēru minēja Rožnova.
Jebkurā no gadījumiem ārstēšanās jāveic, konsultējoties ar ārstu speciālistu, kas vispirms noteikti paņems paraugus, lai sēnīti izmeklētu laboratorijā.
