Dienas ziņas

ASV jaunu Covid-19 gadījumu rekords

Dienas ziņas

Lizumā atjauno Tautumeitas skulptūru

Avarē katru dienu

Ik nedēļu traumas gūst 3 -5 elektrisko skrejriteņu braucēji; pārkāpējus sodīt nevar

Ik nedēļu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā nonāk trīs līdz pieci pacienti, kuri guvuši dažādas traumas, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem. Turklāt nereti traumas gūtas, braucot alkohola reibumā, novērojuši ārsti. Savukārt ceļu policisti ir bezspēcīgi, jo regulējuma neesamības dēļ būtībā nevar pārkāpējus sodīt.

Ik nedēļu traumas gūst 3 -5 elektrisko skrejriteņu braucēji; pārkāpējus sodīt nevarLinda Zalāne

    Elektriskie skrejriteņi galvaspilsētas ielās vairs nav nedz jaunums, nedz retums. Arī šo braucamrīku nomas uzņēmumu skaits kopš pagājušā pavasara sakuplojis, un Rīgas ielās manāmi vairāki zīmoli. Par spīti šī braucamrīka popularitātes pieaugumam, regulējums par to vēl aizkavējies Saeimā.

    Traumas neizbēgamas

    Tikmēr Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Mārcis Radziņš stāsta, ka traumas cilvēki gūst bieži un tagad ir vēl viens veids, kā tās dabūt. Proti, braucot ar elekrtoskrejriteni.

    “Pie mums, traumatoloģijas slimnīcā, mēs šīs traumas redzam 3-5 nedēļā. Gūtās traumas ir dažādas, un distālie spieķu kaulu lūzumi arī bieži tiek novēroti šajos gadījumos. Visiem motorizētiem līdzekļiem vienmēr redzēsim traumas. Ja agrāk vairāk redzējām riteņbraucēju traumas, tad tagad tās tiek gūtas, braucot ar elektroskūteri.

    Parasti tās gan ir vairāk muļķīgas traumas. Cilvēks iebrauc bedrē, vai uzbrauc uz apmales un nokrīt. Sadursmes ir retāk,” stāsta ārsts.

    Mārcis Radziņš norāda, ka elektroskrejriteņi ir viegli pieejami, jo to nomas iespējas ir plašas. Šis fakts pats par sevi nav slikts, bet ārsts norāda uz tendenci, ka nereti traumas tiek gūtas alkohola reibumā.

    “Piektdienas, sestdienas vakaros, protams, viņiem [jauniešiem] ir ērtāk, lētāk pārvietoties ar šiem līdzekļiem. Un es pieņemu, ka diezgan bieži tas notiek alkohola reibumā. Un, protams, cilvēka reakcija uz jebkura motorizēta braucam līdzekļa alkohola reibumā būs savādāka. Līdz ar to šīs traumas notiek arī šajos gadījumos. Man nav tādas statistikas, es nevarētu pateikt, vai vairāk cilvēki krīt ar šiem elektroskūteriem tieši reibuma stāvoklī, bet viennozīmīgi tādi ir,” stāsta ārsts.

    Viņš novērojis, ka visbiežāk traumas, braucot ar elektoskrejriteņiem, gūst cilvēki vecumā līdz 30 gadiem.

    Arī Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes loceklis, traumatologs un ortopēds Modris Ciems uzsver, ka traumas ir dzīves sastāvdaļa. Tomēr, jo mazāk to, jo labāk.

    Viņš raksturo elektroskrejriteni un to, kādēļ no tā viegli nogāzties: “Mazs veidojums, uz kura stāv balansējot un tas ātri, ātri skrien. Tad ir liela, liela zeme, ir gravitācija, un tad ir cits ķermenis. Nekas fiziku neapmānīs.

    Tad, kad līdzsvars zūd un darbojas gravitācijas spēki, un pieliktais spēks ir stiprāks par kaulu, tad kauls lūst.

    Mums ir novērojums, ka gandrīz ik dienu ir kāds, kurš ir guvis traumu, krītot no elektroskūtera, un tā jau ir nopietna grupa, par ko jāaizdomājas. Visi gaidām regulējumu.”

    Trūkst regulējuma

    Regulējumu gaida ne tikai ārsti, bet arī ceļu policisti, jo patlaban to rokās

    nav administratīvu līdzekļu, kā pārkāpējus sodīt, arī par braukšanu reibumā.

    Valsts policija Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs akcentē, ka likumdošana šobrīd nav sakārtota: “Šobrīd tas ir fantastisks rīks, bet šī nav tikai Latvijas problēma. Var teikt, ka tā ir globāla pasaulē. Katrs to mēģina kaut kā risināt pa savam. Pēc būtības tas ir skrejritenis, kuram pielikts elektromotors, un ar katru mēnesi šie motori kļūst jaudīgāki, šie skrejriteņi attīstītāki un brauc ātrāk. No tā cilvēks nav mazāk pasargāts. Ne tikai tas, kurš brauc, bet arī visi pārējie. Likumdošana šobrīd nav sakārtota. Bija plānots, ka to izdarīs līdz vasarai, bet šobrīd tas viss atrodas Saeimā.”

    Līdz ar to šobrīd visa atbildība gulstas uz vadītāja pleciem. Bet, ja ar elektroskrejriteni brauc bērns, tad par to atbild vecāks. Līdz ar regulējumu visiem būtu skaidri spēles noteikumi. Savukārt policijai būtu vieglāk kontrolēt un nepieciešamības gadījumā sodīt.

    Locs stāsta, ka pagaidām šī gada negadījumu statistika nav sliktāka nekā pērn, bet vasara vēl ir priekšā. Pagājušā gadā bija 60 negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, bet šogad – 20.

    “Lielākā daļa nemaz policijai neziņo. Tie ir tie gadījumi, kad vienkārši gūtas traumas un cilvēki vēršas pie ārsta.

    Faktiski policija nav iesaistīta,” zina stāstīt Locs.

    Novērojumi: jaunieši ir agresīvāki

    Savi novērojumi par elektoskrejriteņu braucējiem ir arī “ATOM tech” valdes priekšsēdētājam Arturam Burņinam. Viņa vadītais uzņēmums bija pirmais, kas Latvijā sāka piedāvāt šo transportlīdzekļu nomu.

    Burņins visus klientus sadala trīs grupās un teic, ka tiem ir atšķirīgi principi, kā un kur brauc, un kā izturas pret nomāto braucamrīku. “Pirmā grupa ir regulārie braucēji. Viņi izmanto elektroskrejriteņus, lai tiktu no punkta A līdz B, un ar viņiem vienmēr viss ir kārtībā. Otra daļa ir tūrisma braucieni. Tie ir tie, kas pārsvarā piektdienās, sestdienās, svētdienās izbrauc garākus atpūtas maršrutus. Tur arī vienmēr viss ir labi. Trešā grupa ir jaunieši līdz gadiem 33, 34. Viņi ir agresīvākie. Tie ir 15-20% no kopējās auditorijas,” stāsta Burņins.

    Viņš atzīst, ka nolūkā samazināt negadījumu risku uzņēmuma nomas skrejriteņiem samazināts ātrums līdz 20 km/h. Savukārt problēmu ar dzērējšoferiem uzņēmums risina vienkārši: nepiedāvā nomas iespēju pēc pusnakts.

    Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka jaunajā regulējumā, kas gaida savu izskatīšanas kārtu Saeimā, līdzās noteikumiem par to, kur elektroskrejriteņi drīkst braukt un cik lielu ātrumu attīstīt, ir arī noteikts maksimālais pieļaujamais alkohola daudzums asinīs.

    “Nedrīkst pārsniegt 0,5 promiles šāda transportlīdzekļa braucēja organismā, un ir arī attiecīgi 9. nodaļa, kas ir par administratīviem sodiem. Tur ir visi tie paši sodi, kā attiecībā šobrīd uz velosipēdu vadītājiem,” stāsta ministrijas pārstāvis.

    Tālivaldis Vectirāns gan neprognozē, kad jauno regulējumu attiecībā uz skrejriteņiem Saeimā pieņems. Plāns – šīs vasaras sākums – nerealizējās, jo dzīve ieviesa savas korekcijas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti