„Galvenais iemesls ir tas, ka šis obligātās apdrošināšanas likums diskriminē vairākas mūsu iedzīvotāju grupas pēc noteiktām pazīmēm - gan pēc diagnozēm, gan arī pēc tā, ka saistībā ar saviem ienākumiem varēs vai nevarēs saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus" - Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija un tās vadītāja Līga Kozlovska jau kopš ieceres pirmsākumiem ir bijusi pret pacientu šķirošanu nodokļu maksātājos un nemaksātājos.
Tomēr drīzumā Saeima skatīs likumprojektu otrajā lasījumā. Tāpēc janvāra beigās Kozlovskas vadītā asociācija vienbalsīgi lēma, ka par savu kritisko viedokli informēs parlamentu un Valsts prezidentu un arī aicinās Saeimas deputātus otrajā lasījumā neatbalstīt likumprojektu.
„Mēs tātad aicināsim deputātus neatbalstīt šo likumprojektu un tālāk ierosināt tautas nobalsošanu, jo tas skar visus Latvijas iedzīvotājus. Vienkārši tas ir tāds ļoti netaisnīgs un, pirmkārt, pacientu tiesības pārkāpjošs likums," saka Kozlovska.
Tiesībsargs Juris Jansons arī vairākkārt kritizējis veselības apdrošināšanas likumprojektu un lūdzis tā virzīšanu piebremzēt. Par referenduma ideju Jansons izsakās atbalstoši:
„Protams, tā ir pilnīgi normāla pilsoniska reakcija, un it īpaši, ja nozares eksperti ģimenes ārsti saka, ka tas likumprojekts ir absurds no pacientu tiesību viedokļa, tad jebkurš tiesisks līdzeklis ir atbalstāms, ja vien tas izmainīs esošo vai nejēdzību nākotnē".
Jansons arī norāda, ka šajā likumprojektā atklājis vairākas pretrunas no cilvēktiesību viedokļa. Turklāt, sākotnēji publiski izskanēja, ka līdz ar veselības apdrošināšanas ieviešanu tiks iezīmēts augošs finansējums veselības aprūpes nozarei.
„Nevienā likuma normā tas neatspoguļojas. Līdz ar to nav skaidrs, kā nokļūs līdz finansējumam 4,5% no IKP līdz 2020.gadam. Ja runājam par pieejamību, tur ir diezgan slikti. Patvēruma meklētāji, bēgļi krīt ārā no aprūpes mehānismi, nodokļu maksātāji ar ļoti zemiem vai neregulāriem ienākumiem krīt arī ārā, ja vien nepiedalās ar 28 eiro līdzmaksājumu mēnesī," norāda tiesībsargs.
Tiesībsarga birojs arī vaicājis, kas ietilpst minimālajā veselības aprūpes grozā, kāds pienāksies visiem neatkarīgi no nodokļu maksāšanas. Ministrija atbildējusi, ka neatliekamā palīdzība. Jansons norāda, ka nav saprotams, vai tiks sniegta primārā jeb ģimenes ārstu nodrošinātā aprūpe. Viņam ir bažas, ka tiks ielaistas slimības.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis uzskata, ka likumprojekta virzība vismaz uz laiku jāaptur. Tomēr par referenduma rīkošanu šīs asociācijas vadītājs Princis ir atturīgs:
„Iespējams, protams. Bet es tomēr gribētu redzēt, ka ir citi ceļi, kas ir mazāk dārgi trūcīgajai Latvijas tautai. Man ir tāda cerība satikties ar Valsts prezidentu un lūgt Valsts prezidentu atbalstu šī mūsu aktivitātēm".
Paredzams, ka nākamās nedēļas ceturtdienā ģimenes ārsti varētu panākt vienošanos par to, vai referendums jārīko. Bet šobrīd, gaidot otro lasījumu, joprojām tiek gaidīti priekšlikumi šim likumprojektam - Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā nolemts, ka priekšlikumu iesniegšana jāpagarina līdz februāra vidum.
