Vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku Latvijā par savu mītnes vietu ilgstoši spiesti saukt cietumu. Gandrīz visās ieslodzījuma vietās tiek nodrošinātas arī darba iespējas – lai notiesātie nezaudētu bijušās vai iegūtu jaunas darba iemaņas.
Iespēju strādāt izmanto arī daudzi ieslodzītie Daugavpils Grīvas cietumā. Sešu stundu darbs, pusdienu un atpūtas pārtraukumi - šādas darba iespējas paveras ik dienu Daugavpils Grīvas cietuma šūšanas darbnīcā un kokapstrādes ražotnē. Lielākā daļa ieslodzīto nekad nav strādājuši algotu darbu, tāpēc cietumā vispirms tiek iegūtas nepieciešamās zināšanas un tad, ejot pa karjeras kāpnēm, ieslodzītajiem ir iespēja iegūt labāku amatu un atalgojumu. Izejot brīvībā, tikai 80% ieslodzītie atkal atsāk vecās gaitas un atgriežas savā darba vietā cietumā.
Daugavpils Grīvas cietumā ik gadu tiek nodarbināti nepilni 100 ieslodzīto. No kopējā ieslodzīto skaita tikai desmitā daļa izrāda vēlmi strādāt. Motivācija strādāt, atrodoties ieslodzījumā, gan esot atšķirīga - daži šo iespēju izmantojot, lai iegūtu «plusiņus» un tiktu atbrīvoti nosacīti pirms termiņa, dažiem ir vēlme iegūt peļņu kabatas naudai. „Kamerā sēdēt ir grūti, te mēs jūtamies daudz brīvāki. Liels pluss ir alga, varam iegadāties visu nepieciešamo,” saka ieslodzītais Harolds.
Ieslodzītais Visvalds stāsta, ka nopelnīt, strādājot cietumā, var līdz 150 eiro mēnesī.
Jau 12 gadus ieslodzītajiem darbu piedāvā SIA „Domsa”. Par darba kvalitāti nevar sūdzēties, koka izstrādājumi tiek eksportēti uz Eiropu.
Tomēr uzņēmējam bieži nākas saskarties ar pārbaudēm no Valsts ieņēmumu dienesta, jo ieslodzītie pamanās sūdzēties par nepietiekamu atalgojumu. Uzņēmējs Tagirs Nurgalijevs gan norāda, ka ieslodzītie saņem tieši tik, cik nopelna: „Viņi neuztver darbu kā naudas pelnīšanu, viņus valsts baro, komunālie [maksājumi] nav jāmaksā un vēl piedāvā strādāt - tā ir rehabilitācija.”
Vēl padomju laikos Grīvas cietumā ieslodzītajiem tika piedāvāts plašāks darba klāsts – makšķerēšanas piederumu izgatavošana, metālapstrāde, virvju vīšana. Kā atzīst uzņēmēji, pēdējā laikā pienākumu slogs, kas tiek uzvelts, ierobežo darba devējus, liekot mainīt vai pilnībā apturot ražošanu, tādējādi ietekmējot arī ieslodzīto rehabilitāciju.
