Ierobežojumi partiju dalībai Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanās virzās tālāk

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija otrdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus trijos likumos partiju sistēmu pilnveidošanai, kas tostarp paredz, ka Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties partijas, kurās ir vismaz 500 biedru līdzšinējo 200 vietā, aģentūra BNS uzzināja komisijā.

Grozījumi Saeimas vēlēšanu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos nosaka, ka tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt vismaz 500 biedru līdzšinējo 200 vietā. Saeimas vēlēšanās varēs startēt tikai tāda partija, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām.

Atbalstīti arī grozījumi Politisko partiju likumā, kas noteic, ka partijai savos statūtos jānosaka kārtība, kādā biedrs var pieprasīt attiecīga jautājuma iekļaušanu partijas biedru sapulces darba kārtībā.

Komisijā atbalstīts arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikums, nosakot, ka partiju un to apvienību biedru skaitu noteic saskaņā ar reģistrā esošo jaunāko partijas biedru reģistru, kas iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas.

Deputāti noraidīja Nacionālās apvienības pārstāvja Jāņa Dombravas rosinājumu, ka CVK var reģistrēt tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir pievienojuši parakstu vākšanas lapas ar ne mazāk kā 500 vēlētāju parakstiem. Likums paredz, ka CVK reģistrē tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši CVK depozītā 1 400 eiro drošības naudu.

Izmaiņas vairākos likumos rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu partiju sistēmas pilnveidošanai.

Eksprezidenta Andra Bērziņa 2013.gadā izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei 2014.gada 26.novembrī pabeidza darbu pie analīzes un priekšlikumiem partiju sistēmas pilnveidošanai. Ekspertu grupas ziņojumā secināts, ka viena no pazīmēm, kas apliecina partijas spēju pildīt tas funkcijas, piemēram, pārstāvēt sabiedrība vai atsevišķas sociālas grupas, apkopot dažādu grupu intereses, socializēt pilsoņus politiskajā dzīvē, ir partijas biedru skaits.

Šobrīd Latvijā partiju dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200. Igaunijā un Lietuvā partijas reģistrācija ir iespējama, ja to dibina attiecīgi vismaz 500 un 2000 biedru. Vienlaikus ekspertu grupa secina, ka Latvijas kontekstā gan jāņem vērā, ka partijas dibināšanai un darbībai nepieciešamo dibinātāju skaita palielināšana varētu apgrūtināt līdz šim veiksmīgi funkcionējošo to partiju darbību, kuru mērķis ir līdzdalība tikai vietējo pašvaldību politiskajos procesos, un mazināt politisko daudzveidību reģionālajā līmeni, ka arī apgrūtināt jaunu partiju veidošanu dalībai vietējo pašvaldību velēšanas.

Secināts, ka būtu jānoteic - tām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta velēšanas, biedru skaitam ir jābūt vismaz 500. Ziņojumā norādīts, ka partiju mainīgums un jaunu partiju dibināšana īsu laiku pirms velēšanām vedina domāt, ka prasība attiecībā uz partijas pastāvēšanu noteiktu laiku pirms velēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un garantēt velētājiem iespējas ilgāku laiku pirms vēlēšanām iepazīt jaundibinātās partijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti