Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Latvijai pārmet cilvēktiesību neievērošanu

Ieilgušas tiesvedības dēļ no 700 dzīvokļu īpašniekiem grib piedzīt parādu par zemes nomu

Aptuveni 700 dzīvokļu īpašnieki Rīgā pagājušā gada izskaņā un šī gada sākumā saņēmuši paziņojumu par teju desmit gadus vecu zemes nomas parādu. Zemes īpašnieks, akciju sabiedrība “Pilsētas zemes dienests” izsūtījis aicinājumu atmaksāt parādu par laika periodu no 2008. līdz 2010. gadam. Uzņēmuma pārstāvis – pazīstamais advokāts un maksātnespējas administrators Normunds Šlitke – Latvijas Televīzijai skaidroja, ka nomas maksa tikai tagad pieprasīta ieilgušas tiesvedības dēļ.

Skolotājas Inese un Vineta dzīvo kādā no Maskavas ielas daudzdzīvokļu namiem Ķengaragā. Viņas ir starp tiem aptuveni 700 Rīgas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kas negaidīti saņēmušas pieprasījumu atmaksāt vairākus simtus eiro lielu zemes nomas parādu:

„Bija 17. janvāris, kad mēs saņēmām visas piecas mājas, cik es saprotu, vienādu vēstuli, tikai dažādi bija skaitļi atkarībā no tā, kurš zemes gabals pieder šai mājai, šo draudu vēstuli, ka 2008. un 2009. gadā mēs neesam maksājuši zemes nomu. Arī 2010. Un mums ir jāsamaksā 10 dienu laikā vidēji 200 – 400 eiro, jo piemēram pirmajā korpusā ir 370 eiro.”

Daļai iedzīvotāju teju 10 gadus vecie rēķini un to apmaksas čeki vēl ir saglabāti, un ir samaksāts, jo „tajā laikā nenāca atsevišķa kvīts, kur bija par zemes nomu, bet bija kopīgā rēķinā”.

Šobrīd vairāk par to, kā šāda situācija varēja izveidoties, apkārtējo namu iedzīvotājus interesē atbilde uz jautājumu – maksāt vai nemaksāt, jo samaksas termiņš noteikts līdz šī mēneša beigām, un, ja līdz tam netiks samaksāts, iedzīvotāji tiks ieskaitīti parādniekos.

„Parādvēstures datubāzē, tiesu izpildītājiem, visām piedziņām, un teikts, ka tad mums būs jāmaksā vēl vairāk, arī par šiem pakalpojumiem,” uztraucas Inese.

Ar šo problēmu „Rīgas namu pārvaldniekā” pēdējo nedēļu laikā vērsušies iedzīvotāji gan no Purvciema un Ķengaraga, gan arī Pārdaugavas mikrorajoniem. Visos gadījumos īpašnieks pieprasījis nomas maksu par periodu, kad līgums par zemes nomu vēl nav bijis noslēgts. To pieļauj savulaik zemes īpašniekiem par labu pieņemtais Satversmes tiesas lēmums. Vēstules saturs gan attiecas vienīgi uz tiem, kas arī toreiz, pirms astoņiem vai deviņiem gadiem, bijuši attiecīgā dzīvokļa īpašnieki. Bet arī tad būtu ieteicams, pirms rēķinu apmaksāt, vērsties namu pārvaldniekā, lai noskaidrotu, vai summa aprēķināta pareizi.

„To maksu, ko zemes īpašnieks ir paprasījis, mēs vēl izskatīsim, tas prasa laiku, lai mēs varētu sniegt informāciju par katru konkrēto gadījumu,” saka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāve Santa Vaļuma.

Vienā no izskatītajiem gadījumiem „Rīgas namu pārvaldnieks” konstatējis, ka prasītā summa ir teju desmitkārt lielāka, nekā būtu aprēķināma pēc likuma. Tiesa, zemes īpašniekam paliekot pie sava, iespējami tiesu darbi. Zemes īpašnieka pārstāvis Normunds Šlitke radušos situāciju skaidro ar ieilgušu tiesvedību:

„2008.-2010. gadā notika tiesvedība ar Rīgas pilsētu par šo zemes nomu, pēc tam notika konstitucionālā tiesvedība, un vairākās Satversmes tiesas lietās par šiem zemes gabaliem un pēc tam, kad Satversmes tiesa pieņēma nolēmumu, tur bija skaidri rakstīts, kas notiek no 2011. gada. Bet tieši šie trīs gadi palika strīdā, un tikai 2015. gadā likumdevējs ļāva šādus rēķinus piestādīt un tiesāties ar pašiem dzīvokļu īpašniekiem.”

Šlitke gan norāda – iespējams, iedzīvotāji šajā periodā tiešām maksājuši nomas naudu un pārvaldnieks izveidojis uzkrājumu.

„Šobrīd dzīvokļu īpašniekiem tiek prasīts, kur tā nauda ir, un arī „Rīgas namu pārvaldnieks” ir saņēmis no mums vēstuli. Bet tās vēstules, ko ir saņēmuši dzīvokļu īpašnieki, viņas nemaz nav tādas – sakiet, mēs gribētu zināt, kur tā nauda, viņas ir diezgan draudīgā stilā, divu nedēļu laikā jāpasaka, citādi būsiet parādnieki – bet atvainojiet, – dzīvokļa īpašnieki ir gadiem ilgi pārkāpuši likumu, viņiem bija pienākums vai nu samaksāt zemes nomas maksu vai pilnvarot apsaimniekotāju, tas ir noteikts likumā.”

„Rīgas namu pārvaldnieks” gan noliedz, ka par šo periodu būtu izveidojies zemes īpašniekam neatmaksāts uzkrājums.

„Tam tā noteikti nevajadzētu būt, kā jau es teicu, māja var atrasties uz trīs, pat četriem dažādiem zemes gabaliem, tā zemes nomas maksa, kas savulaik ir maksāta, visticamāk, ir maksāta par atsevišķiem zemes gabaliem, par kuriem ir noslēgts zemes nomas līgums,” saka Vaļuma.

Tikmēr iedzīvotāji, kurus pārsteidzis negaidītais rēķins, ir kareivīgi noskaņoti:

„Tā ir vienkārši cilvēku tāda, maigi sakot, piečakarēšana. - Jūs maksāsiet? - Nē, es jums izskatos pēc tādas, kas maksās tagad? Vienīgais, ko es varētu darīt, iet uz policiju!”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti