Aizvien liela daļa izvēlas valsts iestādes apmeklēt klātienē. Kampaņas organizatori skaidro, ka izglītošanas un informēšanas darbs vairāk jāveic valsts iestāžu darbiniekiem. Cilvēki par e-vidi zina visai maz un atzīst, ka pakalpojumi esot diezgan sarežģīti.
Āgenskalnā, Mārupes ielā, atrodas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļa. Lai gan cilvēku uz ielām pa dienu nav daudz, aģentūras durvis vaļā veras nemitīgi.
Cilvēki sanākuši saņemt izziņas, noformēt pensijas, iesniegt slimības lapas. Rindā gaida Evita. Viņa atnākusi nododot slimības lapu, tiesa, iepriekš mēģinājusi to izdarīt elektroniski. „Diemžēl „latvija.lv” portāls ir ļoti nepārredzams, nepārskatāms, un viņš nav domāts parastajam cilvēkam. Piemēram, iepriekšējo slimības lapu es iesniedzu, bet es viņu nevaru normāli apskatīties,” saka Evita.
„Sanāk, ka cilvēkam ir jāizskata instrukcija, lai to varētu lietot. Es nezinu, kā ir cilvēkiem gados. Vispār prātā var sajukt,” uz sarežģītību norāda Evita.
Valsts piedāvā apmēram 300 dažādus elektroniskos pakalpojumus, taču tos izmanto vien aptuveni 40 līdz 50% iedzīvotāju. Lai cilvēkus iepazīstinātu ar e-vidi, šogad norisinājās kampaņa „Valsts ir internetā”. Ar šādu nosaukumu un instrukcijām bukleti izvietoti arī sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Tomēr aģentūras Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Gunta Daņilova novērojusi, ka gada laikā nekas būtiski nav mainījies. „Lielai daļai cilvēku tomēr klātienes apmeklējums patīk labāk nekā elektroniskie [pakalpojumi] pie datora. Tie gan ir ļoti ērti. Vecāka gada gājuma cilvēkiem tomēr patīkamāk ir atnākt parunāt, sirdi izkratīt,” novērojusi Daņilova.
Aģentūra šogad gan daudz paveikusi, lai aicinātu cilvēkus izvēlēties pakalpojumu saņemt, neizejot no mājām. „Mums uzgaidāmajā telpā ir izvietots e-kiosks, un cilvēki var apskatīt e-pakalpojumus tur izvietotajā informācijā. (..) Klientam ir izvēle, kā viņš vēlas saņemt lēmumu - portālā „latvija.lv” vai tomēr saņemt aptaustāmu lēmumu pa pastu.
Daudzi tomēr vēlas saņemt pa pastu. Kas ir rokās, tas ir drošāks acīmredzot,” saka Daņilova.
Salīdzinot ar pērno gadu, šogad par deviņiem procentiem palielinājies iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka e-pakalpojumi ir viņiem ērtāki, atzīst kampaņas organizators, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
Tomēr kopumā tas neesot tik daudz, cik iecerēts. „Pirmais aspekts, ka cilvēkam vispār nav ļoti biežas saskares ar valsts pārvaldi, tādēļ viņš drošības un nekļūdīšanās nolūkā labāk izvēlas doties klātienē,” saka Ozols. „Tas ir tā kā drošākais ceļš – „man reti vajag, es labāk eju to drošo ceļu”. Otrs [iemesls] ir tāds, ka viņš ir tā pieradis. Ja viņš pirms gada vai diviem gadiem to darīja un ja viņam tagad atkal to vajag darīt, tad viņš iet to atkārtoto ceļu, ko viņš zina,” saka Ozols.
Viņš arī neslēpj, ka daudz atkarīgs arī no pašas valsts iestādes informēšanas un izglītošanas darba. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā e-pakalpojumus izmantojot katrs otrais šoferis un e-pakalpojumus aktīvi izmanto arī Valsts ieņēmumu dienesta klienti.
