Pirms diviem gadiem stājās spēkā pašreizējā 5% izpildīto uzdevumu robeža, lai eksāmens vidējās izglītības iegūšanai būtu nokārtots. Tomēr pagājušajā gadā Valsts izglītības satura centrs rosināja pacelt vērtējuma slieksni līdz 10%, pret ko iebilda Izglītības vadītāju asociācija, tāpēc toreiz jautājuma virzība apstājusies.
Savukārt atsevišķas universitātes savos iekšējos noteikumos jau šobrīd ir palielinājušas standartus, ar kuriem var iekļūt augstskolā.
Paaugstinot vērtējuma slieksni, cīnās ar problēmas sekām, nevis cēloņiem, uzskata skolotāju arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone. Esot jāmotivē ne tikai skolēni, bet arī skolotāji.
Kamēr „skolēns būs prece”, kamēr būs spēkā princips „nauda seko skolēniem”, tikmēr skolas būs ieinteresētas iesaistīt un noturēt vidusskolā jebkuru skolēnu ar jebkuriem līdzekļiem, un tāpēc nemainīsies skolēnu motivācija mācīties, uzskata Jansone.
Bet Izglītības vadītāju asociācijas galva Aleksandrs Dementjevs uzsver skolotāju lomu motivēšanai apgūt mācību priekšmetus. Viņš uzskata, ka valstij ir jāiegulda līdzekļi izglītībā, nevis jāpaaugstina prasības.
Viņš pieļauj, ka tie jaunieši, kuri ieguva 5% vērtējumu matemātikā, fizikā vai vēsturē, nestudēs tajās jomās, kur šie priekšmeti būs nepieciešami. Tāpēc sliekšņa palielināšana līdz 10% pilnīgi neko nedos, uzskata Dementjevs.
Savukārt Latvijas Universitāte savos noteikumos jau ir paaugstinājusi minimālo iekļūšanas līmeni universitātē līdz 10% eksāmenos, stāsta Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis. Viņš uzskata, ka pašreizējā barjera ir pārāk zema, tomēr arī skolēnu motivācija manāmi nepaaugstināsies.
Viņš norāda, ka statistiskais pētījums apliecinājis – ja universitāte palielinātu minimālo slieksni eksāmenos līdz 20%, augstskolā netiktu vien pāris procentu jauniešu, kuri iestājušies.
Savukārt Izglītības satura centra galvenais arguments, kura dēļ paaugstināt prasības skolēniem eksāmenos, ir pavisam cits. Centra pārstāve Diāna Ļaha atgādināja, ka savulaik noteiktā minimāla atzīme bija 4 no 10 ballēm, un šāda robeža bija augstāka nekā šobrīd noteiktie 5%. Tāpēc minimālais sekmju slieksnis pakāpeniski jāceļ līdz 20%, taču tas nenotiks nākamgad, tam būs nepieciešams laiks, pauda Ļaha.
Jau ieviešot pašreizējo minimālo līmeni vidusskolā nokārtotam eksāmenam, sprieda par to, ka ar laiku barjera būs jāpalielina. Tomēr standarts būtu jāmaina diskusiju ceļā, izskaidrojot arī sabiedrībai lēmuma iemeslus un sekas.
