1905. gadā pseidogotiskajā stilā celtais 37 metrus augstais Karostas ūdenstornis ir piektais vecākais Latvijā, un tā uzdevums bija apgādāt ar ūdeni pēc cara Aleksandra III pavēles celtās kara pilsētiņas virsnieku dzīvokļus un kazarmas.
"Galu galā Karostā iedzīvotājiem ūdens pa krānu tecēja jau 20. gadsimta sākumā. Kur vēl tā bija 20. gadsimta sākumā?
Es domāju, ka viena otra Eiropas metropole ar tādām lietām nemaz nevar palepoties," sacīja biedrības "Karostas glābšanas biedrība" valdes locekle Monta Krafte.
Pēc Otrā pasaules kara torni pārņēma PSRS Aizsardzības ministrija. Padomju armijai aizejot, ūdenstornis tika nodots SIA "Liepājas ūdens" pārraudzībā, taču kopš 1989. gada to vairs neizmanto ūdens ieguvei. Tagad tornī jau rosās mākslinieki, bet ieceres ir daudz lielākas – tur paredzēts ierīkot Liepājas ūdenssaimniecības muzeju. Tiek vākti eksponāti – vecie ūdens sūkņi, māju ūdens rezervuāri un cauruļvadi.
"Tas specifiskais tornī īstenībā ir tas, ka tas apmeklētājs nenāk unikāli uz mākslu vai uz industriālo mantojumu, mēs dabūjam abus. Un tas ir tas skaistais – satikt cilvēkus, kuri parasti neizvēlas iet, piemēram, uz mākslas izstādēm. Tas ir tas specifiskais un īpašais, kas ir šim torņa projektam, tāds unikāls, es pat domāju, ne tikai Eiropas mērogā," sprieda tēlnieks, Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidenču kurators Egons Peršēvics.
"Viens variants – tur varētu būt labs gids, kas prot šo visu interesanti, aizraujoši pastāstīt. Protams, tornis var būt kā skatu tornis – tas, protams, prasa zināmus līdzekļus sakārtošanai, lai tur varētu uzkāpt uz jumta," sacīja Krafte.
Tiesa, tam nepieciešama nauda, jo tornis nav pilnībā drošs. Pamatnes un jumta pārsegumu konstrukcijas bojātas, kad pagājušā gadsimta 60. gados PSRS kara bāzes priekšniecība likusi tornī uzstādīt jaunu ūdens rezervuāru, kas ir krietni lielāks un smagāks par iepriekšējo. Pašvaldības SIA "Liepājas ūdens" atzina – sākumā vajadzīga izpēte, kas izmaksās 20 tūkstošus eiro.
"Laiks parādīs, un speciālisti parādīs un pateiks, kādi darbi, kad, kur un cik daudz jāveic, lai nodrošinātu, pirmkārt, Karostas tornim drošību," piebilda "Liepājas ūdens" valdes priekšsēdētājs Andis Dejus.
Uzņēmums šos līdzekļus izpētei meklēs savās iekšējās rezervēs vai arī interesēsies par iespēju saņemt naudu dažādos fondos.
Tikmēr mākslinieku rezidences ūdenstornī šovasar būs jau ceturto gadu pēc kārtas, un šajā reizē tur kopā ar balvas "Kilograms kultūras" ieguvēju Egonu Peršēvicu strādās gleznotāji Gunta Lantre, Klāvs Loris un Līga Ķempe.
