Diskriminējošas piezīmes vai aprunāšanu ģimenes locekļu vidū piedzīvojuši 29% personu. Speciālisti uzskata, ka stigmas ir saistītas ar informācijas trūkumu.
Joprojām pastāv daudz mītu par inficēšanas veidiem. “Inficēti augļi, ka var inficēties pēc insektu un suņu kodumiem, ar pieskārieniem, skūpstiem, zobārstniecībā, tetovēšanas salonā – visas šīs sadzīviskās situācijas neattiecas uz HIV,” norāda biedrības "Agihas" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
“No apkārtējiem cilvēkiem – ģimenes, draugiem, kaimiņiem – dzīves laikā vairāk nekā puse ir piedzīvojuši vismaz kādu stigmatizāciju. 55% - tas ir daudz. Pārsvarā tā ir mutiskā aizskaršana, aprunāšana, baumošana,” norāda Stigmas indeksa galvenā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Anda Ķīvīte-Urtāne.
Pētījumā secināts, ka HIV pozitīvi pacienti saskārušies ar diskriminējošu attieksmi arī no veselības aprūpes personāla puses. Stigma ir liels šķērslis — skaidro pētnieki. Cilvēki ar HIV mēdz tās dēļ neārstēties, nemeklēt sociālu atbalstu un pat izolējas no sabiedrības.
